6
Kā praktiski izpaužas dienests Izraēlas armijā?
Kā jau armijā tajā ir hierarhiska sistēma, tomēr pretēji citu valstu armijām esam piesardzīgāki. Vienības komandierim pieder galavārds, tomēr mūsu armijā konsultāciju ziņā ir atvērts laukums idejām. Ja kareivim kāds risinājums šķiet loģiskāks nekā lietotais, viņš to pasaka virsniekam, kurš parasti ieklausās cilvēkos ar zemāku pakāpi. Kad beidzas militārās mācības, arī visa vienība sanāk kopā, lai apspriestu apgūto, pieļautās kļūdas un ko var darīt labāk. Mums ir svarīgi izdarīt visu pareizāk un tādējādi pasargāt sevi no ienaidnieka kara laikā.
Kāds ir Izraēlas skatījums uz notiekošo pilsoņkaru jums kaimiņos – Sīrijā?
Tā ir nelaime. Tā kā Sīrija ir kaimiņvalsts, rūpīgi vērojam notiekošo tajā, nevēlamies tikt iesaistīti, jo tas ir sīriešu jautājums. Sīrijas konfliktā jābūt pēc iespējas mazākai lielo starptautisko spēlētāju iesaistei, jo zinām no vēstures, ka šāda plaša iesaiste rada vēl lielāku haosu. Tūkstošiem ievainotu sīriešu nāk pie mūsu robežām, lai lūgtu palīdzību, lai gan kādreiz domāja, ka esam liels ienaidnieks. Mēs cietušajiem un ievainotajiem cilvēkiem sniedzam palīdzību mūsu ārstniecības iestādēs. Pēc palīdzības saņemšanas viņiem gan jāatgriežas savos ciematos Sīrijā. Mums ir nevalstiskās organizācijas, kuras strādā arī Grieķijā, Itālijā un Vācijā ar bēgļiem, jo daudzi mūsu cilvēki zina arābu valodu.
Teroristiskā organizācija “Islāma valsts” baidās no Izraēlas?
Viņi nav tik stulbi, apzinās, ka, uzbrūkot Izraēlai, uzreiz sekos atbilde. Viņi zina, kā dažiem Libānas teroristiskās organizācijas “Hezbollah” līderiem tas beidzās. Ja cilvēks ir bijis terorists, nogalinājis cilvēkus, bet nav vēl sodīts, pat pēc daudziem gadiem mēs viņu atradīsim jebkur un sodīsim.
Nesen atzīmējām Izraēlas valsts dibināšanas 69. jubileju un mūsu valstu diplomātisko attiecību 25. gadadienu. Ko šoreiz svinībās uzsvērāt?
Savas valsts dzimšanas dienā vēlējāmies kaut ko dot Latvijas sabiedrībai. Tādēļ šoreiz vēstniecībā nerīkojām greznu pieņemšanu, bet gan aicinājām ziedot ar mums saistītiem projektiem un paši ziedojām vairākus tūkstošus eiro Latvijas nevalstiskajām organizācijām – resursu centram sievietēm “Marta”, Liepājas dienas centram personām ar garīgās attīstības traucējumiem un Īslīces SOS bērnu ciematam Bauskā. Rīkojām arī klasiskās mūzikas koncertus bāreņiem, cilvēkiem krīžu centros un cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Mūziķi no Izraēlas viesojās Bauskā, Liepājā un arī Saldus mūzikas skolā. Man šī pieeja šķiet aizraujoša, jo šādi “domājam ārpus kastes”.
Un kā ar izraēliešiem, kas cēlušies no Latvijas, – cik viņi labi integrējušies jūsu valsts sabiedrībā?
Liela daļa ebreju no Latvijas ieradās 20. gadsimta 70. gados – viņi ir labi integrējušies mūsu sabiedrībā. No septiņdesmito gadu emigrācijas viļņa visvairāk zināmais Latvijā ir jūsu avīzes autors Franks Gordons. Mums jāskatās arī pirmskara gadi, kad uz Izraēlas pašreizējo teritoriju pārvācās divi ebreji, kas bija Latvijā dibinājuši pašreizējo “Laimas” šokolādes fabriku. Viens no mūsu izcilākajiem politiķiem – Miša Ārents – bija no Latvijas. Bijušais Bauskas virsrabīns Ābrams Īzaks Kuks bija viens no svarīgākajiem Izraēlas reliģiskajiem domātājiem un arī plašāk – viņa viedās filozofiskās atziņas ir ļoti cienītas mūsu sabiedrībā.
