“Dienests armijā – iespēja atklāt sevī jaunus talantus” 6
Līdz ar Izraēlas valsts izveidi pirms 69 gadiem tika izveidota arī Izraēlas armija un totālās aizsardzības sistēma, kas nav tikai militārs risinājums, bet arī veids, kā Izraēla īsteno sabiedrības integrāciju un rada pienesumu arī uzņēmējdarbībai. Nu arī Latvija apņēmusies ieviest totālās aizsardzības sistēmu. Ko varam mācīties no Izraēlas? Saruna ar Izraēlas vēstnieci Latvijā Lironni Bar-Sadehu.
Pastāstiet par Izraēlas totālās aizsardzības sistēmas pamatiem!
L. Bar-Sadehu: Izraēlas problēma vienmēr bija aizstāvēt sevi. Izraēlas aizsardzības spēki tika dibināti līdz ar mūsu valsti 1948. gadā. Tajos iekļāvās četras militāras organizācijas, kas bija pastāvējušas vēl pirms valsts dibināšanas, bet kurām bija atšķirīga ideoloģija. Toreiz premjerministrs Dāvids Ben Gurions uzsvēra, ka izraēliešiem nepieciešama vienota armija, lai novērstu spriedzi un šķelšanos. Tolaik Ben Gurions izdeva pavēli bombardēt kuģi, kas veda ieročus vienai no šīm militārajām grupām. Tā bija liela traģēdija un joprojām ir trauma Izraēlas sabiedrībā, sevišķi starp labējiem spēkiem. Ben Gurions lēmumu pieņēma, lai pateiktu, ka nedrīkst atsevišķām grupām piegādāt ieročus. Mūsu armija ir tautas armija, kurā dienestu iziet gandrīz visi Izraēlas pilsoņi, bet ir arī izņēmumi. Vīrieši dienestā tiek iesaukti uz vismaz trim gadiem, bet sievietes – uz diviem. Ja vēlāk cilvēks izvēlas doties virsnieku skolā, viņa dienests ir ilgāks. Karavīri armijā saņem kabatas naudu, kura ir minimālās algas apmērā – ap 100 eiro mēnesī. Ja cilvēks ir kaujas vienībā, viņš saņem ap 250 eiro. Sabiedriskais transports karavīriem ir par brīvu. Dienests armijā balstās uz ideju, ka ikvienam jādod sava artava valstij. Kad tika izveidota Izraēlas valsts, mūsu iedzīvotāju skaits bija apmēram 650 tūkstoši, turklāt ap mums bija daudzas draudīgas arābu valstis ar lielām armijām – Ēģipte, Sīrija, Jordānija, Libāna, Irāka. Tolaik pie mums ieradās holokaustu pārdzīvojušie ebreji, viņus uzreiz iesauca dienestā un viņi devās kaujās. Daudzi mira, jo vēl nebija iemācījušies cīnīties. Tagad mēs esam liela nācija – mūsu valstī dzīvo 8,5 miljoni iedzīvotāju. Vispārējās karaklausības dienests sniedz iespēju cilvēkiem atklāt sevī jaunus talantus. Piemēram, meitene, kura iepriekš daudz lasījusi daiļliteratūru, armijā atklāj, ka viņai ir izcilas dotības matemātikā. Zinu kādu puisi, kuram skolā bija viduvējas atzīmes, bet armijā viņš tagad dien elitārā izlūkošanas vienībā, jo viņa spējas atklājās armijas testos. Armija cilvēkus padara vairāk pieaugušus un atbildīgus, viņi iemācās ātri pieņemt lēmumus, piemēram, 20 gadu vecumā puisim var uzticēt komandēt tanku. Mūsu armijā ir vienības, kas specializējas augstajās tehnoloģijās. Līdz ar to armijā tiek izstrādātas datorprogrammas, kuras paredzētas valsts aizsardzībai, piemēram, “Ugunsmūris” tapis Izraēlas armijā. Cilvēki, kuri beidz dienestu, vēlāk veido uzņēmumus un viņiem tiek dota atļauja armijas tehnoloģiskos risinājumus piemērot civilajā tirgū. Armijā ir dažādi cilvēki – viņi var patikt vai nepatikt, tomēr kopā tiek pavadīts ilgs laiks. Viņi kļūst par ģimeni, kurā valda uzticība. Darba devēji skatās ne tikai universitātes izglītību, bet arī vienības, kurās cilvēks dienējis, un dienestā uzticētos uzdevumus. Pēc tā veic rekrutēšanu. Izraēlas armija arī pilda sabiedrības integrācijas funkciju. Cilvēki, kuriem obligāti nav jādien tajā – ratiņkrēslos, ar cerebrālo trieku –, var brīvprātīgi doties uz armiju un dienēt vienībās, kas saistītas ar datortehnoloģijām, bet cilvēks ar Dauna sindromu var darboties armijas virtuvē. Ja mēs lūkojamies uz “klasisko Eiropu” – tajā vārdam “armija” bieži ir negatīva pieskaņa, jo tiek pārmests pārlieku liels militārisms, bet Izraēlā sabiedrībai ir cita izpratne.
Kāda ir Izraēlas sabiedrības attieksme pret armiju?
Atbalsts bruņotajiem spēkiem ir gandrīz simtprocentīgs. Pēdējos gados dienestā iestājas arī ortodoksālie ebreji, arī arābu izcelsmes izraēlieši un druzi. Bieži vien militāra saspīlējuma laikā pārējie iedzīvotāji karavīriem ir sarūpējuši ēdienus, dzērienus un dāvanas. Ir pavisam normāli, ka karavīrs var ieiet jebkurā mājā un palūgt nomazgāties dušā.
