Dienas stacionāros – ne ilgāk kā dienu. Slimnīcu vadītāji un pacienti nesaprot reorganizācijas jēgu 0
Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas jau izskatīti valsts sekretāru sanāksmē, radījuši lielu neapmierinātību slimnīcu vadītāju vidū, jo tiek plānots krasi samazināt darba apjomu dienas stacionāros. Arī pacienti nesaprot šīs reorganizācijas jēgu. Pasaules veselības organizācija un Eiropas Komisija ir aicinājusi maksimāli uzlabot ambulatoro dienestu darbu, bet izstrādātie MK noteikumi apliecina, ka aicinājums netiek ņemts vērā. Arī bijusī veselības ministre Ingrīda Circene un pašreizējā ministre Anda Čakša ir bijušas labvēlīgi noskaņotas, lai pacienti varētu vairāk ārstēties dienas stacionāros, nevis slimnīcu diennakts nodaļās, kur ārstēšanās ir dārga, tāpēc gatavotās pārmaiņas ir nepatīkams pārsteigums.
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs norādīja, ka, samazinot ķirurģiskās ārstēšanas apjomu, daļa no tā tikšot veikta slimnīcu diennakts nodaļās, taču par dienas stacionāru pakalpojumu cenu. “Esam aprēķinājuši, ka, šādi pārkārtojot darbu, dienas stacionāros izdarīs par 6000 operācijām mazāk nekā līdz šim un slimnīcas zaudēs aptuveni 23 miljonus eiro. Finansiāli zaudēs arī medicīniskais personāls. Slimnīcās šie ārstniecības pakalpojumi maksās dārgāk, tātad būs nepieciešams vairāk naudas no valsts naudas maka. Vakar, tiekoties ar ministrijas pārstāvjiem, tomēr izdevās vienoties, ka slimnīcās no dienas stacionāriem pārceltās operācijas tiks veiktas ārpus valsts noteiktās kvotas, taču tik un tā aktuāls ir jautājums, vai pietiks medicīniskā personāla, lai tās nodrošinātu. Visticamāk, rindas tik un tā kļūs garākas,” prognozē J. Kalējs.
Piemēram, Aizkraukles medicīnas centra administrācija aprēķinājusi, ka vidējās hospitalizācijas izmaksas diennakts stacionārā traumatoloģijā un ortopēdijā ir 834 eiro, kamēr dienas stacionārā – 269 eiro, uroloģijā tās veido attiecīgi 500 eiro un 317 eiro.
Vislielākais dienas stacionāra darba apjoms valstī ir Rīgas 1. slimnīcā. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Natālija Zlobina uzskata, ja tiks pieņemti grozījumi MK noteikumos, pakalpojumu apjoms samazināšoties uz pusi. “Slimnīcā ir arī reanimācijas nodaļa, nesūdzamies par speciālistu trūkumu. Ja mums vairs nebūs ļauts ārstēt līdzšinējā apjomā, tad skaidrs, ka diennakts stacionāri nespēs to kompensēt un šie pārkārtojumi ļoti ietekmēs pacientus,” tā uzskata slimnīcas vadītāja.
“Šis piemērs apliecina, ka tiem, kas pieņem lēmumus, ir ekseļtabulu domāšana – nezinot, kas slēpjas aiz cipariem, var aizbraukt ellē,” tik asi situāciju raksturo Kuldīgas slimnīcas kontrolārsts Āris Pētersons.
Ārstējas pat nedēļu
Veselības ministrija aizvadītajā nedēļā bija uzaicinājusi uz ministriju ārstniecības iestāžu vadītājus, lai meklētu kompromisu paredzētajā dienas stacionāru reorganizācijā.
“Patlaban notiek ministrijas, ārstniecības iestāžu vadītāju un ārstu profesionālo asociāciju pārstāvju diskusijas par dienas stacionāru darba pilnveidošanu – kuras operācijas veicamas slimnīcu diennakts nodaļās un kuras pieļaujamas dienas stacionāros,” pastāstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) ārstniecisko pakalpojumu departamenta direktore Olga Andrejevska, kura vadīja ministrijas darba grupu par ārstēšanas izmaiņām dienas stacionāros.
Kaut gan MK noteikumos jau tagad ir norādīts, kādas medicīniskās manipulācijas atļauts veikt dienas stacionārā, kā arī noteikts, ka tur pacients var uzturēties ne ilgāk kā vienu dienu, tomēr, NVD analizējot 2016. gada datus, konstatējis, ka šis noteikums tiek pārkāpts – slimnieki nereti tur ārstēti ne tikai divas trīs, bet pat septiņas un astoņas dienas. Tāpēc ministrijas mērķis esot reorganizēt dienas stacionāru darbu tā, lai slimniekam nevajadzētu uzturēties pa nakti. “Tas ir pretrunā dienas stacionāra definīcijai pēc būtības. Ja pacientam pēc operācijas dienas stacionārā ir jāārstējas vairāk nekā vienu dienu, tas nekādā gadījumā nav ambulators pakalpojums,” uzskata O. Andrejevska un uzsver, ka NVD ir ieinteresēts, lai dienas stacionāros sniegtie pakalpojumi būtu pacientam droši.
Kad Veselības inspekcijai vaicāju, vai tā pēdējo gadu laikā ir saņēmusi kādu sūdzību par sliktu darba kvalitāti dienas stacionāros, no sabiedrisko attiecību speciālistes Katrīnas Vīksnas saņēmu atbildi, ka inspekcija apkopo datus par sūdzībām kopumā ārstniecības iestādēs, neizdalot atsevišķi dienas stacionārus.
Savukārt nelielo slimnīcu vadītāji apgalvoja, ka par pacientu drošību un ārstēšanas kvalitāti vairāk vajadzētu uztraukties tieši lielajās slimnīcās, kur medicīniskais personāls strādā ar lielu pārslodzi.
NVD neapmierina tas, ka vismaz 70% gadījumu pacienti dienas stacionārā ir atradušies vairāk nekā vienu dienu. O. Andrejevska pastāstīja, ka esot konstatētas arī problēmas ārstniecības iestāžu organizatoriskajā darbā. Neskatoties, ka pacients ārstniecības iestādē ir uzņemts no rīta, viņš ķirurga aizņemtības dēļ tiekot izoperēts tikai pēcpusdienā. Ķirurgi un traumatologi operē pacientus stacionārā, strādā uzņemšanas nodaļā un tajā pašā laikā sniedz medicīniskos pakalpojumus dienas stacionārā.
Pacientam – finansiāli izdevīgāk
“Ja jau tas ir valsts pakalpojums, pacientam vajadzētu samaksāt tikai pacienta iemaksu. Bet šobrīd viņš ir spiests maksāt par katru dienas stacionārā pārlaisto nakti, un tā jau ir maksas pakalpojuma sadaļa,” sacīja NVD departamenta direktore O. Andrejevska. Viņa pretēji slimnīcu vadītājiem norādīja, ka, salīdzinot naudas summas, cik pacients izmaksātu, ja viņa ārstēšanu no dienas stacionāra pārceltu uz slimnīcas diennakts nodaļu, finansiāli izdevīgāk slimniekam esot ārstēties diennakts stacionārā, kur pacienta iemaksa ir tikai 10 eiro par diennakti, kamēr dienas stacionārā tā ir 7,11 eiro plus vēl samaksa par katru nakti, kas tur tiek pavadīta. To dienas stacionārā katra iestāde nosaka pēc saviem ieskatiem, un tā var svārstīties līdz pat 20 eiro un vairāk.
Vai plānotās izmaiņas dienas stacionāros nepagarinās rindas slimnīcās? O. Andrejevska atbild, ka šis aspekts tiekot vērtēts: “Protams, tas varētu būt apgrūtinājums, bet, ņemot vērā ārstniecības iestāžu līgumu izpildi ar NVD, secinām, ka slimnīcām vēl ir kapacitāte, lai uzņemtu pacientus, kuriem būtu jāārstējas nevis dienas stacionārā, bet slimnīcas diennakts nodaļās.”
Patlaban NVD jau esot apkopojis lielāko daļu no mediķu profesionālo asociāciju atsūtītajiem priekšlikumiem un papildinājis dienas stacionāros pieļaujamo medicīnisko pakalpojumu klāstu ar vairākām iepriekš izslēgtajām medicīniskajām manipulācijām, un iesniedzis VM.
Paciente: neatbalstu nopietnu ārstēšanu dienas stacionārā
“LA” lasītāja Liene: “Mani operēja dienas stacionārā. Pirmo nakti biju intensīvās terapijas palātā un pēc tam vēl piecas dienas pavadīju dienas stacionārā. Rīgas Austrumu slimnīcas dienas stacionārā tiešām operē ļoti smagus gadījumus, un sievietes tik ilgi uzturas it kā dienas stacionārā, bet patiesībā slimnīcā. Toties, kad ārstēju cita veida kaiti, vakaros braucu uz mājām, tiesa, ar visu ievietoto katetru un tā nedēļu. Tāpēc es kā paciente neatbalstu nopietnu ārstēšanu dienas stacionārā. Jāņem vērā arī tas, ka to naudas summu, ko samaksāju par nakšņošanu, neapmaksā apdrošinātāji un neņem vērā arī Valsts ieņēmumu dienests, lai atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu.”
