Dienas karstākajās stundās eksperimentēs ar Rīgas ielu laistīšanu 0
Eksperimentējot Rīgas ielas turpmāk tiks laistītas arī diennakts karstākajās stundās, nevis tikai pa nakti, kā tas bijis līdz šim, šodien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā pastāstīja Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.
Maija izskaņā Reinbahs komitejai solīja izstrādāt plānu, lai koordinētu un kontrolētu ielu laistīšanu Rīgā.
Viņš pastāstīja, ka departaments jau izmēģinājis ielu laistīšanu organizēt arī pa dienu, mēģinot ar ūdens mašīnām iekļauties satiksmes plūsmā.
Pēc Reinbaha teiktā, lai gan ir dažādas tehniskas nianses, būtībā šāda sistēma ielu laistīšanu neapgrūtinot un automašīnu plūsmu nembremzējot.
Reinbahs atgādināja, ka patlaban pašvaldībai ir septiņas ielu laistīšanas mašīnas, kuru ietilpība ir seši kubikmetri ūdens. Vienā piegājienā mašīna var samitrināt 30 000 kvadrātmetrus ielu un vienas mašīnas uzpildīšana un izbraukšana pa maršrutu izmaksā 240 eiro.
Patlaban pašvaldība veic ielu laistīšanu pilsētas centra ielās, kopumā aptverot 470 000 kvadrātmetrus lielu teritoriju, kas vidēji izmaksā 3950 eiro.
Tuvākajās nedēļās šī teritorija tiks paplašināta par vēl 185 600 kvadrātmetriem, kam papildus būs nepieciešami 1650 eiro.
Reinbahs norādīja, ka šogad departamenta budžetā ielu laistīšanai atvēlēti 50 000 eiro un visi darbi tiks veikti pieejamā finansējuma ietvaros. “Tas nozīmē, ka visas teritorijas laistīšanu varēsim nodrošināt aptuveni 12 reizes. Taču viss atkarīgs no laikapstākļiem, jo laistīšanu joprojām veiksim tikai tad, ja lietus nebūs bijis piecas dienas pēc kārtas,” teica ierēdnis.
Viņš norādīja, ka šādā veidā ielu laistīšana tiks testēta tuvākos mēnešus, ar mērķi apkopot tās ieguvumus, iedzīvotāju reakciju un citas nianses. Ja viss izdosies veiksmīgi, laistīšanas maršruts tiks pagarināts arī uz pilsētas apkaimēm.
Ielu un gaisa stāvokļa uzlabošanai galvaspilsētā departaments izstrādājis vēl vairākus ierosinājumus.
Piemēram, ir priekšlikums bruģakmens šuves aizpildīt ar epoksīdu sveķiem un kvarca smiltīm, kas mazinātu putekļu daudzumu. Šāda risinājuma izmaksas būtu vidēji 50 eiro uz kvadrātmetru. “Pirmā vieta, kur mēģināsim to ieviest būs Tallinas un Matīsa ielas krustojums. Paskatīsimies, ko tas dod,” teica Reinbahs.
Tāpat tajās ielu teritorijās, kur starp ietvi un ielu atrodas koku stādījumi, departaments piedāvā koku dobes mulčēt ar oļiem. Vienas dobes mulčēšanas izmaksas varētu būt 30 līdz 50 eiro.
Vides uzlabošanai departaments piedāvā mākslīgā zālāja ieklāšanu tramvaja sliežu zonā, tādā veidā aizturot putekļus. Šī risinājuma ieviešana maksātu aptuveni 15 līdz 20 eiro kvadrātmetrā.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, Reinbahs gan norādīja, ka neviens no papildus izstrādātajiem risinājumiem netiks ieviests tūlītēji, jo departaments patlaban ķersies klāt to teritoriju apzināšanai, kur šādi risinājumi būtu nepieciešami. Pēc tam varētu būt skaidrs, cik daudz tie izmaksātu.
Risinājumiem nepieciešamo finansējumu departaments varētu lūgt nākamā gada budžetā.
