Vai mūsu Zemei draud bojāeja? Zinātnieki brīdina, ka klimata katastrofa var notikt jebkurā brīdī 47
Zinātnieki brīdina, ka klimata katastrofa var notikt burtiski jebkurā laikā, raksta Daily Mail.
Jaunā pētījumā Minhenes Tehniskās universitātes un Potsdamas Klimata ietekmes pētījumu institūta zinātnieku komanda konstatējusi, ka ir praktiski neiespējami paredzēt, kad iestāsies klimata lūzuma punkts. Zinātnieki uzskata, ka katastrofa var notikt jebkurā brīdī nākamo 6000 gadu laikā.
Atlantijas meridionālo virpuļcirkulāciju (AMOC) viņi min kā piemēru. Tā ir sistēma, kas veic ūdens pārvietošanu ilgstošā ciklā Atlantijas okeānā no ziemeļiem uz dienvidiem un atpakaļ, nodrošinot siltā ūdens plūsmu no tropu zonām uz ziemeļiem.
Iepriekšējie pētījumi liecina, ka šī sistēma ilgstošā ciklā Atlantijas okeānā cirkulē no ziemeļiem uz dienvidiem un atpakaļ, pārnesot silto ūdeni no tropiem uz ziemeļiem. Jaunākie rezultāti liecina, ka līdz šā gadsimta beigām AMOC pavājināsies, ko izraisīs pieaugošās siltumnīcefekta gāzu emisijas un ledāju ledus segas zudums.
Ja sistēma sabruks, planētas ziemeļu puslodē, visticamāk, kļūs ievērojami vēsāks, kas izraisīs strauju temperatūras pazemināšanos Eiropā. Tajā pašā laikā Amazones mežos lietus sezonas nomainītu sausāki laikapstākļi, un piekrastes zonās okeāna līmenis celtos straujāk, nekā pētnieki bija paredzējuši.
Iepriekšējās prognozes, kas balstītas uz vēsturiskiem datiem, liecina, ka Zemes klimata sistēmas sabrukums varētu notikt no 2025. līdz 2095. gadam. Taču jauns zinātnieku pētījums liecina, ka nenoteiktība ir tik liela, ka iepriekšējās prognozes nav pārāk uzticamas.
Jaunajā pētījumā zinātnieki, izmantojot dažādas datu kopas un analīzes metodes, secinājuši, ka AMOC sabrukuma laiks varētu būt no 2050. līdz 2095. gadam. Vienkāršoti izsakoties, klimata katastrofa varētu notikt jebkurā laikā tuvāko 6000 gadu laikā.
Pētījuma autori norāda, ka arī citu planētas kritisku punktu, piemēram, polāro ledāju kušanas un tropisko mežu izciršanas, laiks ir pārāk neskaidrs. Viņi nenoteiktību skaidro ar pārmērīgu zināšanu par klimata pārmaiņu fizikālajiem mehānismiem. Turklāt, mums pietrūkst klimata sistēmas novērojumu, un vēsturiskie dati vēl aizvien ir nepilnīgi.
Pētījuma vadošā autore Maja Ben-Jami uzskata, ka jaunais pētījums ir gan trauksmes zvans, gan brīdinājums vienlaikus. Vienkāršiem vārdiem sakot, pasaulē vienkārši ir lietas, ko mēs nevaram paredzēt, un Zemes klimata sistēmas sabrukums faktiski ir viena no tām.
Komanda norāda, ka mūsu nespēja prognozēt šādus notikumus neizslēdz to iespējamību. Zinātnieki uzsver, ka statistiskās metodes efektīvi palīdz identificēt, kuras klimata jomas ir kļuvušas nestabilākas.
