Māris Antonevičs: Valdība ziedota uz politiskās atbildības altāra 7
Premjers Valdis Dombrovskis kopā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu ienāk telpā pie žurnālistiem. Aizvainojums valdības vadītāja sejā nav noslēpjams. Arī balss tembrs un paziņojuma teksts to apliecina. Tas it kā nenāk no paša Dombrovska, viņš tikai to atskaņo. “Ņemot vērā Zolitūdes traģēdiju un visus ar to saistītos apstākļus, ir nepieciešama valdība, kas bauda Saeimas vairākumu atbalstu un spēj risināt situāciju, kas ir izveidojusies valstī,” saka premjers, kurš vēl pirms pāris dienām televīzijas intervijā bija izmetis, ka “kādam taču arī jāstrādā”.
Pašķiriet “Latvijas Avīzes” otrdienas numuru, kur lasāma intervija ar Ministru prezidentu! Viņš runā sev ierastajā politiski birokrātiskajā valodā, un nekas neliecina par gaidāmiem emocionāliem lēmumiem: “Es uzskatu, ka valdības politiskā atbildība ir, pirmkārt, veikt visu nepieciešamo, lai tiktu nodrošināta kvalitatīva izmeklēšana, lai vainīgās personas tiktu identificētas un stātos tiesas priekšā…”, un tā tālāk. Var tikai minēt, vai tieši prezidents Bērziņš, kurš no politiķiem pēc “Maxima” traģēdijas bija visskarbākais un pat nodēvēja notikušo par “masu slepkavību”, sarunā nokaitinājis Dombrovski vai šie pārmetumi bijuši pēdējais piliens valdības vadītāja emociju kausā. Katrā ziņā šī valdība ar tās vadītāju priekšgalā ir ziedota uz pēdējās dienās daudz piesauktās politiskās atbildības altāra. Daži saka, ka ar to nepietiek, jāatkāpjas esot arī Rīgas mēram Nilam Ušakovam vai vicemēram Andrim Amerikam, vislabāk abiem, bet viņiem ir biezāka āda un arī lielāka motivācija turēties pie krēsla. Dombrovskim ne, viņš jau ir uzstādījis vēsturisku valdības ilgvadīšanas rekordu, kuru diez vai tik drīz kādam izdosies pārspēt, saņēmis starptautisku atzinību par krīzes pārvarēšanu, iekarojis pat tik lielu autoritāti Eiropas Savienības vadošajās aprindās, ka par viņu tiek spriests kā par iespējamo nākamo Eiropas Komisijas vadītāju (bet ir jau arī citi prestiži amati), noslēdzis ilgi loloto eiro ieviešanas procedūru. Un uz šī fona pelēkā ikdiena – koalīcijas kašķi, visai pieticīgais premjera atalgojums, politisko pretinieku ķengas un aizkulišu spēles nākamo Saeimas vēlēšanu gaidās. Tāds atkāpšanos visnotaļ veicinošu apstākļu kopums, un zīmīgi, ka arī “Vienotības” biedri lēmumu ir uzslavējuši, nemaz nesteidzoties Dombrovski atrunāt.
Sekas? Diezgan intensīvs politiskais tirgus par nākamās valdības politisko sastāvu, valdības vadītāja kandidatūru, ministru amatiem. Varbūt neapzināti, bet aizejošais premjers ar savu soli ir atņēmis vilkmi jauno politisko spēku uznākšanai uz skatuves. Vakardienas preses konference, kurā bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba paziņoja par jaunas “tautas kustības” veidošanu, līdz ar Dombrovska atkāpšanos palika ēnā. Nākamās valdības veidošanas intrigu gaisotnē mazāk nozīmīga, šķiet, varētu būt arī Einara Repšes partijas oficiālā ienākšana politikā, kas plānota 15. decembrī. Ciniski, bet var izrādīties, ka sabrukušais “Maxima” lielveikala jumts ir izmantots, lai sabrucinātu politisko jumtu, bet ne jau domājot par traģēdijas upuriem.
