Diena bez dūmiem un bez cigaretēm 1
31. maijā visā pasaulē atzīmē Pasaules dienu bez tabakas (World No Tobacco day). Tā ir Pasaules Veselības organizācijas iedibināta tradīcija, kas visā pasaulē tiek atzīmēta kopš 1988. gada. Šogad šīs dienas ietvaros galvenā uzmanība tiek pievērsta bērnu un jauniešu atkarības mazināšanai.
Neskatoties uz to, ka bērniem un nepilngadīgiem jauniešiem aizliegts lietot tabakas produktus lielākajā daļā valstu, Pasaules Veselības organizācija norāda, ka saskaņā ar 2022. gada datiem visā pasaulē vismaz 37 miljoni jauniešu vecumā no 13 līdz 15 gadiem pēdējo 30 dienu laikā bija lietojuši kādu no tabakas produktiem. Tostarp 11,5 % zēnu un 10,1 % meiteņu šajā vecuma grupā Eiropas reģionā.
Cigarešu smēķēšana kopumā ir viens no galvenajiem novēršamajiem nāves cēloņiem pasaulē. Cigarešu smēķēšana katru gadu nogalina vairāk nekā astoņus miljonus cilvēku un ļoti daudzas elpceļu slimības ir saistītas tieši ar smēķēšanu. Tas izskaidrojams ar to, ka galvenais smēķēšanas kaitējums rodas no vielām, kas degšanas laikā izdalās no dūmiem. Dūmos izdalās vairāk nekā septiņi tūkstoši dažādu ķīmisko savienojumu, tostarp aptuveni simts no tiem ir apstiprināti kā kancerogēni. Dūmos esošā darva, tvana gāze, svins, arsēns un citi toksīni bojā ne vien paša smēķētāja, bet arī apkārtējo veselību. Cigarešu dūmu dēļ ik gadu mirst aptuveni 1,3 miljoni nesmēķētāju, kuri ir pakļauti pasīvajai smēķēšanai. Tostarp bērni ir vieni no lielākajiem pasīvās smēķēšanas upuriem.
Cigarešu dūmu kaitīgā ietekme gan uz pašiem smēķētājiem, gan apkārtējiem ir mudinājusi valstis arvien plašāk ierobežot gan cigarešu pieejamību, gan smēķēšanas iespējas. Tomēr, neskatoties uz šiem ierobežojumiem, smēķētāju skaits pasaulē kopumā būtiski nav mazinājies. Tiek lēsts, ka aptuveni 80 % no pasaules 1,3 miljardiem cigarešu smēķētāju dzīvo valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Savukārt valstīs, kur ienākumu līmenis ir salīdzinoši augstāks, cigarešu lietošana arvien plašāk tiek aizstāta ar dažādām alternatīvām, kurās tabaka netiek dedzināta un līdz ar to arī kaitīgo vielu apmērs ir mazāks.
Ņemot vērā cigarešu dūmu kaitīgo ietekmi, daudzas valstis par savu ilgtermiņa mērķi ir izvirzījušas panākt, lai cigarešu lietotāju skaits samazinātos zem 5 % un tādejādi varētu saukties par “valsti bez cigarešu dūmiem”. Eiropā visvairāk šim mērķim ir izdevies pietuvināties Zviedrijai, kur smēķētāju skaits tikai nedaudz pārsniedz 5 %.
Tādas valstis kā Zviedrija, Norvēģija un Lielbritānija cigarešu lietotāju skaita samazināšanās veicināšanai savās valstīs ir izvēlējušās kompleksu pieeju – no vienas puses, arvien vairāk tiek ierobežotas cigaretes (palielināti nodokļi, ierobežotas vietas, kur drīkst smēķēt utt.), bet no otras puses, smēķētājiem tiek ieteikts pāriet uz mazāk kaitīgām alternatīvām. Un šajās valstīs šī pieeja jau ir palīdzējusi nozīmīgi samazināt interesi par cigaretēm un līdz ar to arī kopējo smēķētāju skaitu.
Šajās valstīs liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai smēķēšanu padarītu nepievilcīgu nesmēķētāju vidū un mazinātos interese vispār sākt smēķēt. Zviedrijai to lielā mērā izdevies panākt, pateicoties tādai bezdūmu cigarešu alternatīvai kā “snus” jeb zelējamajai tabakai, kas valstī jau tiek atzīta par tradicionālu cigarešu aizstājēju.
Ļoti līdzīgu pieeju Zviedrijas pretsmēķēšanas politikai ir izvēlējusies arī tās kaimiņvalsts Norvēģija, kur kopš 1998. gada smēķēšanas izplatība ir nepārtraukti samazinājusies un ikdienas smēķētāju skaits ir sarucis līdz aptuveni 7 %. Pie tam tie pārsvarā ir vecāka gadagājuma cilvēki, savukārt jaunākās paaudzes vidū cigaretes zaudē popularitāti. Norvēģijā cigaretes regulāri smēķē vairs tikai aptuveni 2 % jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā ikdienas smēķētāju izplatība jauniešu vidū ir samazinājusies no 7 % līdz 2 %.
Gan Zviedrijā, gan Norvēģijā ir senas “snus” lietošanas tradīcijas. Norvēģijā “snus” lietotājus skaits pārsniedz ikdienas cigarešu smēķētāju skaitu un pētnieki ir konstatējuši, ka “snus” palīdz smēķētājiem atmest cigarešu lietošanu. Arī elektronisko cigarešu lietošanas līmenis Norvēģijā ir zems, tostarp veipu lietotāji galvenokārt ir esošie vai bijušie smēķētāji.
Savukārt Lielbritānija vairāk fokusējas uz e-cigaretēm, atļaujot tās izrakstīt kā recepšu medikamentu smēķētājiem, kuri vēlas atmest cigarešu lietošanu. Vienlaikus Lielbritānija gada sākumā paziņoja par vienreizējās lietošanas veipu aizliegumu, jo tos salīdzinoši bieži izmantoja pusaudži.
Vēl viena alternatīva, uz ko arvien biežāk pārslēdzas smēķētāji, ir karsējamā tabaka, kura īpaši lielu popularitāti iemantoja Japānā, kas bija pirmā valsts pasaulē, kur 2014. gadā parādījās tabakas karsēšanas ierīces. Japānas pieredze parādīja, ka, līdz ar karsējamās tabakas parādīšanos, tirgū straujāk sāka samazināties cigarešu smēķētāju skaits. Tie, kuri pārgāja uz karsējamo tabaku, atmeta parasto cigarešu smēķēšanu. Japānas Nacionālais veselības un uztura pētījums parādīja: ja līdz 2014. gadam aptuveni piektā daļa Japānas pieaugušo iedzīvotāju smēķēja cigaretes, tad 2019. gadā cigarešu smēķēšanas izplatība pieaugušo vidū jau bija samazinājusies līdz 13,1 %.
Viena no tendencēm, kas pamazām nostiprinās daudzu valstu pretsmēķēšanas politikā – ja reiz nav iespējams izskaust smēķēšanu ar tradicionālajām metodēm, jāmeklē risinājumi, kas mazina cigarešu nodarīto kaitējumu, un jāveicina smēķētāju pāreja uz veselībai mazāk kaitīgām alternatīvām.
