“Dienā 100 maizes kukuļu!” Iedzīvotāji teju katru dienu nāk un baro gulbjus ar baltmaizi 7
Kauguru pludmalē gulbji dzīvo zaļu dzīvi – vismaz tā domā vietējie iedzīvotāji, kuri teju katru dienu nāk un baro gulbjus ar baltmaizi. Tomēr daļa cilvēku uzskata, ka šī piebarošana gulbjiem var beigties pavisam bēdīgi, vēsta “Bez tabu”.
Jūrmalniece Andra, kura raizējas par gulbju likteni, norāda, ka katrs no barotājiem putniem iedod “nedaudz”, kas parasti ir vesels baltmaizes kukulis.
Andra:
“Un katrs nāk ar nedaudz. Es pastāv un paskatos – desmit minūtēs izbaro 4-6 kukulīšus. Dienā mēs rēķinājām, dažādos laikos nācām un skatījāmies, sanāk ap 100 kukulīšiem.”
Andra arī piebilst, ka gulbji uz Kauguru pludmali atlido vien pēc ēdiena, jo nakšņo pavisam citur.
Aizsalušā Rīgas jūras līča krastā sastaptie barotāji uzskata, ka gulbjiem neko ļaunu nenodara, turklāt daļa uzrunāto iedzīvotāju to dara pat ļoti regulāri un ne pirmo gadu.
Gulbjiem un arī kaijām uz sasalušā zviedru galda pasniedz pat rīvētus burkānus un auzu pārslu putru. Tomēr visbiežāk putnus sabaro ar baltmaizi.
Dmitrijs Boiko, Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs:
“It kā nedrīkst, bet cilvēki tāpat baro, jo veikalā visvieglāk un arī vislētāk ir nopirkt baltmaizi. Pareizāk būtu barot ar graudiem. Skaidrs ir viens, kurš tad ar graudu maisiem brauks un baros.”
Ornitologs akcentē, ka putniem cilvēku sarūpētā barība reizēm nepieciešama vien ļoti bargas ziemas apstākļos, kad pašiem ēdamo esot grūtāk atrast. Vislabāk savvaļas putnus nebarot nemaz, uzskata Rīgas Zooloģiskā dārza speciālists.
Māris Lielkalns, Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis:
“Gulbis tomēr ir gājputns, kaut arī slinks un pēdējais aizlido. Un, ja ir iespēja, tad nekur nelido. Gulbis tomēr ir gājputns. Un šie te maizes kumosi, nepārtrauktā maizes došana pieradina un rada sajūtu, ka šeit taču ir forši, te būs labi un nekur nebūs jālido. Ja sākas problēmas un nav ēdamā, un jālido kaut kur projām, tad gulbis vienā stiepienā 400 kilometrus var mierīgi nolidot, tie ir Lietuvas dienvidi.”
Gulbju un pīļu piebarošanas negatīvās sekas šogad uzskatāmi redzamas savvaļas putnu aizsardzības biedrības ”Drauga spārns” publicētajos video no Buļļupes Rīgā. Pie ēdiena jau pieradinātie putni gluži vienkārši vairs nevēlas lidot prom uz siltāku vietiņu, bet gan gaida cilvēkus ar pārtiku.
Tikmēr rīdziniece Līva izceļ citu negatīvo lietu, proti, kas paliek pēc gulbju barošanas.
Līva:
“Visu cauru gadu Ķengaraga promenādē cilvēki ļoti iecienījuši barot gulbjus un pīles ar maizi. Pat termometra stabiņa noslīdēšana krietni zem nulles šo aktivitāti nemazina.”
Līvu kā Ķengaraga iedzīvotāju māc bažas, ka pavasarī situācija tikai pasliktināsies. Baltmaižu maisiņi tiek izpūsti no miskastēm pa visu apkārt esošo teritoriju. Visbriesmīgākā aina paveras, piemēram, pirmdienu rītos, ja svētdiena lutinājusi ar patīkamiem laikapstākļiem.”
Skaidrs ir viens, iedzīvotāji it kā grib labu, bet nerēķinās ar sekām. Jāņem vērā ornitologa sacītais, – pavasarī, vasarā un rudenī gulbjus nebarot. Bet ziemā to darīt tikai tad, ja sals ir patiešām bargs.
