Didzis Šmits: Cilvēki domā, ka “Latvijas gāze” nepumpē Krievijas gāzi, bet pumpē – tikai, lai pārdotu 0
“Priekšstats ir tāds, ka Latvija Krievijas gāzi vairs nepērk, bet šobrīd, kamēr mēs te sēžam, “Latvijas gāze” pumpē Krievijas gāzi Inčukalna krātuvēs. Viņi to tirgos citiem – Serbijai, Ungārijai. Tas notiek šodien!” TV24 raidījumā “Preses klubs” atklāj Didzis Šmits, 13.Saeimas deputāts (frakcijām nepiederošs) un komentē Vents Armands Krauklis, Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājs (Vidzemes partija).
“Mēs uztraucamies, kā šo ziemu pārlaidīsim? Tad gāzes rezerves būtu jāaiztur pašu vajadzībām. Tas ir pirmais solis. Starp citu, kūdra kā fosils kurināmais arī ir milzīgs Krievijas politikas instruments caur Vāciju Eiropas Savienībā,” viņš turpina.
Tā esot milzīga daudzu gadu politika, kas atspoguļojas Eiropas kopējā politikā. “”Zaļajā kursā” ir vairākas nianses, kuras ļoti ir izdevīgas Krievijai.
Caur Vāciju Eiropā tiek realizēti šobrīd lēmumi, kas pieņemti pirms desmit, padsmit gadiem. Tur ir konkrētas intereses, kas arī šobrīd ir skaidri redzamas,” deputāts skaidro.
Jau ziņots, ka 3. maijā AS “Latvijas gāze” paziņoja, ka pašlaik nesaņem dabasgāzi no Krievijas.
Vienlaikus viņa atzīmēja, ka savukārt kompānijas nākotnes iegādes apmēri ir komercinformācija.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka atbilstoši dabasgāzes sistēmas operatora AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) publiskotajai informācijai sestdien, 30.aprīlī, pirmo reizi kopš marta beigām Latvijā caur Luhamā savienojumu sāka ieplūst Krievijas dabasgāze. Dabasgāze caur attiecīgo savienojumu Latvijā plūda arī svētdien, 1.maijā, pirmdien, 2.maijā, kā arī tā plūst otrdien, 3.maijā.
“Conexus” pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka uzņēmums kā vienotais pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nodrošina infrastruktūras pieejamību gāzes, kas ir tirgotāja īpašums, transportēšanai un uzglabāšanai. Atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem šobrīd dabasgāzes piegādes no Krievijas nav aizliegtas, un tā ir gāzes tirgotāju izvēle, no kura piegādes avota gāzi importēt.
Saeima aprīļa beigās atbalstīja grozījumus regulējumā, paredzot Krievijas dabasgāzes piegāžu aizliegšanu. Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.
“Latvijas gāzes” koncerna apgrozījums 2021.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 3,4 reizes – līdz 3,2 miljoniem eiro.
Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Krievijas “Gazprom” (34%), kā arī “Marguerite Gas II.S.a.r.l.” (28,97%), “Uniper Ruhrgas International GmbH” (18,26%) un SIA “Itera Latvija (16%). “Latvijas gāzes” akcijas kotē biržā “Nasdaq Riga”.