Kas atļauts, kas aizliegts 0
Ja saskaņā ar darba koplīgumu vai citu darba devēja un arodbiedrības vienošanos arodbiedrības pilnvarotā amatpersona pilda pārstāvja pienākumus, bet to pildīšanas laikā neveic darba līgumā nolīgto, tai, izbeidzot pārstāvja pienākumu pildīšanu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Savukārt, arī ja tas nav iespējams, darba tiesiskās attiecības izbeidz atbilstoši noteikumiem par darbinieku skaita samazināšanu.
Darba devējiem nav atļauts tieši vai netieši kavēt arodbiedrību izveidošanu, pakļaut tās valsts un pašvaldību institūcijām, darba devējiem, to organizācijām un apvienībām, kā arī traucēt likumos un statūtos arodbiedrībām un to apvienībām noteikto funkciju izpildi un mērķu sasniegšanu.
Iespējamās sankcijas
Nereti daļa strādājošo tomēr nekļūst par arodbiedrību biedriem, jo baidās, ka darba devējs varētu veikt dažādas sankcijas.
Taču Darba likuma 8. pantā ir noteiktas darbinieku tiesības apvienoties organizācijās un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses un izmantotu šo organizāciju sniegtās iespējas. Darbinieka piederība pie šādām organizācijām vai vēlme iestāties tajās nevar būt iemesls atteikumam noslēgt darba līgumu, tā uzteikumam vai citādai tiesību ierobežošanai.
Darba likuma 9. pantā ir aizliegts sodīt darbinieku vai radīt nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka viņš darba tiesiskajās attiecībās pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības. Ja darba devējs tomēr tā rīkojas, darbiniekam ir tiesības prasīt no viņa atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu. Turklāt ir paredzēta arī administratīvā atbildība par darbinieka tiesību pārkāpšanu.
Saimnieciskā darbība un īpašumi
Arodbiedrības īpašumu veido iestāšanās un biedru naudas, saimnieciskās darbības ienākumi, kā arī ziedojumi, dāvinājumi un citu veidu īpašumi.
Kā papilddarbību arodbiedrībai ir tiesības veikt arī tās īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kas saistīta ar saimniecisko darbību, kā arī citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu savu mērķi, taču ienākumus no šādas saimnieciskās darbības drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no šādas darbības, nedrīkst sadalīt starp arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības biedriem.
Darba līguma uzteikšana
Arodbiedrības biedrs ir daudz vairāk aizsargāts no darba devēja patvaļas un nepamatotas atlaišanas nekā vienkārši darbinieks. Pirms darba līguma uzteikšanas darba devējam ir pienākums noskaidrot, vai šis cilvēks ir darbinieku arodbiedrības biedrs.
Darba likuma 110. panta pirmā daļa aizliedz darba devējam uzteikt darba līgumu ar darbinieku – arodbiedrības biedru – bez atbilstīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Darbinieku arodbiedrībai ir pienākums savlaicīgi, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc darba devēja pieprasījuma saņemšanas par darbinieka atlaišanu informēt darba devēju par savu lēmumu. Ja darbinieku arodbiedrība to neizdara, tad var uzskatīt, ka tā piekrīt darba devēja uzteikumam.
Darba devējs var uzteikt darba līgumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemta darbinieku arodbiedrības piekrišana. Ja arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam, viena mēneša laikā no atbildes saņemšanas dienas darba devējs var sniegt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu. Būtiski, ka darbinieku nevarēs atlaist, kamēr notiks tiesvedība.
Taču ir arī izņēmumi. Bez arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas darbiniekam var uzteikt darba līgumu šādos gadījumos:
• pārbaudes laikā trīs dienas iepriekš (darba devējam šajā gadījumā nav pienākums norādīt šāda uzteikuma iemeslu);
• ja darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī;
• ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica šo darbu;
• tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība.
SVARĪGI
• Arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības nosaukumā jāietver vārds “arodbiedrība”.
• Ziņas par arodbiedrību vai arodbiedrību apvienību jāieraksta biedrību un nodibinājumu reģistrā.
• Personas piederība pie kādas arodbiedrības un vēlme iestāties vai neiestāties tajā nevar būt iemesls personas tiesību ierobežošanai.
• Arodbiedrības savas kompetences robežās bez īpaša pilnvarojuma pārstāv un aizstāv savu biedru tiesības un intereses.
• Dibinot darba attiecības, darbiniekam nav pienākuma informēt savu darba devēju par piederību arodbiedrībai.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
