Dibina īpašu stipendiju daudzbērnu ģimeņu bērniem 9
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau rīt Saeima steidzamības kārtā varētu pieņemt grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz ieviest jaunu stipendiju, kas būtu paredzēta tieši studentiem no daudzbērnu ģimenēm.
Iecerēts, ka šādu stipendiju, kas būtu 160 eiro mēnesī un ko būtu iespējams saņemt desmit mēnešus gadā, varēs saņemt jau no nākamā studiju gada. Tiesa, uz to varēs pretendēt tikai tie, kuri nākamgad uzsāks studijas. Tiem, kuri jau studē, šī stipendija nav paredzēta.
Stipendiju piešķirs jauniešiem, kas nāk no ģimenēm, kurās ir vismaz trīs bērni. Iecerēts, ka to varēs saņemt arī ģimenes jaunākie bērni, neraugoties uz to, ka viņu vecākie brāļi un māsas jau vairs nav ģimenes paspārnē.
Augstākā izglītība kļūs pieejamāka
Steidzami lemt par jauna stipendiju veida ieviešanu Saeimu lūgusi valdība, kas steigšus vēlas īstenot vienu no saviem solījumiem: padarīt augstāko izglītību pieejamāku daudzbērnu ģimeņu bērniem. Turklāt saistībā ar ģimenes valsts pabalsta reformu pabalstu apjoms nedaudz sarucis ģimenēm, kuru vecākie bērni jau pieauguši, līdz ar to atbalsts studijām ir kā kompensācija par pabalsta izmaiņām.
Kā norāda Demogrāfijas lietu centra vadītājs Imants Parādnieks, sākotnēji gan bijis plāns ieviest papildus valsts apmaksātas studiju vietas. Taču secināts, ka to būtu sarežģīti realizēt, jo ir ļoti dažādas studiju programmas izmaksas. Tāpēc studiju pieejamību nolemts veicināt ar stipendiju, ar ko var segt gan studiju maksu, gan dzīvošanas izmaksas atkarībā no studenta vajadzībām.
Jāpiebilst, ka daudzās studiju programmās studiju maksa ir arī krietni augstāka par 1600 eiro gadā.
Cik tas izmaksās?
Valdība noteiks sīkākus kritērijus šo stipendiju piešķiršanai, kā arī administrēšanas kārtību. Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece, īsā laikā būs jāpaveic liels darbs, lai no rudens stipendijas tiešām varētu izmaksāt.
“Šis ir pavisam cits princips nekā parastajām stipendijām, ko var saņemt par akadēmiskajiem sasniegumiem,” uzsver IZM pārstāve. “Parastajām” stipendijām augstskolai ik gadu piešķir noteiktu summu, ko tā saskaņā ar iekšējiem noteikumiem sadala studentiem.
Pie šīs stipendijas tiek tikai septītā daļa no tiem studentiem, kas tikuši valsts apmaksātajās studiju vietās. Savukārt daudzbērnu ģimeņu stipendija tiks izmaksāta tā, ka vispirms tiks noteikts studentu skaits, kam tā pienāksies, pēc tam piešķirs attiecīgu finansējumu augstskolām, kas tālāk to izmaksā studentiem, kam šī stipendija pienākas.
Aprēķināts, ka nākamajā studiju gadā varētu būt 1650–2000 studentu, kas pretendēs uz jauno stipendiju. Jau šā gada valsts budžetā šādām stipendijām atvēlēti 1,6 miljoni eiro. Nākamgad tie varētu būt 3,6–4,5 miljoni. 2023. gadā – pat 7,5 miljoni, bet 2024. gadā – jau 10,5 miljoni eiro.
Arī privāto augstskolu studentiem
Daudzbērnu ģimeņu stipendiju varēs saņemt, studējot Latvijā, un nebūs no svara, vai izvēlēta valsts vai privātā augstskola, pašu vai valsts apmaksātās studijas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc steigšus jāmaina likums: patlaban tas paredz, ka stipendijas no valsts budžeta var saņemt vien tie, kuri studē tā sauktajās budžeta vietās.
Tiesa, jauno daudzbērnu ģimeņu stipendiju varēs saņemt tie, kuri studēs pilna laika klātienē. Tāpat plānots noteikt, ka stipendiju var saņemt tikai koledžas vai bakalaura līmeņa studenti. “Šādas izglītības ieguve ir pirmais nosacījums, lai cilvēks veiksmīgi startētu darba tirgū. Pēc tam jau daudz atkarīgs no viņa paša,” tā šādu ierobežojumu skaidro D. Laipniece.
Cik svarīgas būs labas sekmes?
Iecerēts arī noteikt sekmju latiņu stipendijas saņemšanai. Lai to iegūtu pirmajā studiju semestrī, būs jābūt salīdzinoši augstiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos, pabeidzot vidusskolu. Cik tieši labiem tiem jābūt, par to gan vēl gaidāma diskusija.
IZM šobrīd rosina noteikt, ka, lai pretendētu uz stipendiju, centralizēto eksāmenu rezultāts nedrīkstēs būt zemāks par valstī vidējo. Tikai tiem, kas studēs koledžā, tas drīkstēs būt nedaudz zemāks par vidējo. Savukārt, lai turpinātu saņemt stipendiju pēc otrā studiju semestra, vidējam vērtējumam studijās būs jābūt vismaz 6,5 ballēm un nedrīkstēs būt akadēmisko parādu.
Savukārt daļa Saeimas deputātu uzskata, ka sekmju kritērijam vispār nebūtu jābūt: svarīgi, lai studijas būtu pieejamas.
I. Parādnieks spriež, ka pavisam no sekmju kritērija atteikties nevar, tomēr uzskata, ka IZM iecerētās prasības ir pārāk augstas. Esot jāņem vērā, ka reģionos rezultāti parasti ir zemāki nekā galvaspilsētā, tāpēc, ja šobrīd vidējais sasniegums obligātajos eksāmenos ir 44 procenti, uz stipendiju jāļauj pretendēt, jau sasniedzot 40 procentus, vai arī jāņem vērā sniegums izvēles eksāmenos.
Uz stipendiju varēs cerēt arī tad, ja eksāmeni kāda iemesla dēļ nav kārtoti. Tādos gadījumos kritērijs būs vidējā atzīme. IZM sākotnēji gribēja noteikt, ka uz stipendiju var pretendēt tie, kam šī atzīme ir vismaz 7, nu jau piekāpusies uz 6,7, bet I. Parādnieks grib, lai latiņa tiktu laista vēl zemāk, jo sevišķi ņemot vērā to, ka kovida laikā bijušas attālinātās mācības, turklāt potenciālie studenti nav zinājuši, ka būs šāda no sekmēm atkarīga stipendija. “Svarīgi, lai pēc iespējas vairāk jauniešu kvalificētos šai stipendijai un iegūtu augstāko izglītību,” viņš teic.
Kaut sīkāk par kritērijiem lems valdība, I. Parādnieks teic, ka “Saeimai jādod attiecīgas norādes valdībai”.
Vēsturisks lēmums
Latvijas Studentu apvienības prezidents Kristafers Zeiļuks gaidāmo jaunās daudzbērnu ģimenes stipendijas ieviešanu sauc par vēsturisku. Pētījumos secināts, ka no daudzbērnu ģimenēm nākošajiem ir grūtāk iegūt augstāko izglītību. “Ir vērojama bērnu skaitu ģimenē kolerācija ar bērnu akadēmisko sniegumu. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka lielākās ģimenēs trūkst finansējuma privātskolotājiem, datoriem utt., bet arī ar to, ka vecākiem nav tik daudz laika katram bērnam palīdzēt mācībās,” teic K. Zeiļuks.
Bērnu skaits daudzbērnu ģimenēs
* Trīs un vairāk bērnu ģimenēs Latvijā aug 77 798 bērni, kas ir 22 procenti no visiem Latvijas bērniem.
* Profesionālās un augstākās izglītības iestādēs mācās 5367 jaunieši (Latvijā – 4830), kas nāk no daudzbērnu ģimenēm.
Dati: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Latvijas Sociālās integrācijas fonds
