Vai bērnus latviešiem tiešām ņem nost? 3
Jautāts par Latvijas medijos izskanējušo informāciju par sociālo darbinieku īpašo vēlmi atņemt austrumeiropiešu bērnus, vikārs noliedz, ka jebkad būtu ko tādu dzirdējis. “Esmu patiešām pārsteigts! Taču tieši tā jau baumas rodas, tās barojas no cilvēku bailēm. Mana personīgā pieredze ar sociālajiem darbiniekiem rāda, ka viņi vienmēr ir klāt, ja ģimenēm nepieciešama palīdzība. Ja tiešām bērnam draud reālas briesmas, tikai tad viņš tiks izņemts no ģimenes, bet tas tiešām esot galējais līdzeklis. Runas, ka sociālie darbinieki izņem bērnu no ģimenes un atdod, piemēram, geju pārim vienkārši tāpat, man šķiet pilnīgi absurdas.”
Varbūt dažādas baumas ir radušās likumu nezināšanas dēļ? “Te nu esam atpakaļ pie valodas problēmas. Daži cilvēki pašvaldībā neuzskata, ka būtu nepieciešams nodrošināt tulkus, informāciju un dokumentus svešvalodās, jo viss maksā naudu. Parasti aizbildinās – ja jau cilvēks dzīvo Anglijā, tad viņam ir jāsaprot angļu valoda un jāspēj tajā runāt. Tas ir pareizi, taču reālajā dzīvē nevari nospiest podziņu un pēkšņi sākt runāt citā valodā. Visam nepieciešams laiks.
Domāju, ka mums, britiem, vajadzētu būt saprotošākiem un palīdzēt, lai nelietīgi cilvēki iebraucējus tikmēr neizmantotu. Un tas ir viens no mērķiem, kādēļ radīts “diasporu starpnieka” projekts. Mums jāidentificē problēmas, lai atrastu risinājumus. Ja tiešām nepieciešams vairāk tulku, tad mēs, baznīca, varam mēģināt vairāk darīt paši, varam arī izdarīt spiedienu uz vietējo pašvaldību, lai tulki tiktu nodrošināti. Mums ir ļoti daudz iebraucēju, kas šeit strādā. Un, ja viņi strādā, tātad viņi maksā nodokļus. Šaubos, ka šie cilvēki saņem pietiekami daudz atpakaļ no valsts par nodokļos samaksāto naudu. Mēs viņus šobrīd nevaram aizstāvēt, un ļoti ceru, ka tas būs viens no aspektiem, kur jaunais “diasporu starpnieku” projekts varētu būt noderīgs – dot cilvēkiem iespēju runāt un tikt sadzirdētiem,” skaidro Džons Benets.
