Imigrantu grēks nr. 1 – dzeršana uz ielas 3
“Pēdējo pāris mēnešu laikā esmu salaulājis latviešu pāri, nupat kristīju veselu latviešu ģimeni. Ir latvieši, kas nāk uz dievkalpojumu svētdienu rītos. Ir pagrūti ar viņiem sarunāties, jo viņi īsti nerunā angliski. Pieņemu, ka viņi nāk baudīt mūziku, jo no dievkalpojuma laikam neko daudz nesaprot,” smejas vikārs. Spaldingā neesot daudz krimināla rakstura pārkāpumu, taču vietējiem iedzīvotājiem ārkārtīgi nepatīk austrumeiropiešu iecienītā dzeršana uz ielas.
“Varbūt tā ir sadzīves kultūru atšķirība, taču tas noteikti kaitina britus. Un tad viņi izdzird dzērājus runājam svešvalodā, kas situāciju padara vēl sliktāku. Ja briti varētu iebraucējiem saprotamā valodā aizrādīt, ka dzert te nav pieņemts, iespējams, tā nebūtu tik liela problēma. Tāpat vietējiem nepatīk ārzemju pārtikas veikali ar uzrakstiem nesaprotamās valodās. Cilvēki jūtas izstumti, un šķiet, ka svešie atnākuši un atņēmuši mājas,” skaidro Džons Benets.
Pagaidām vietējie iebraucējus redz kā vienu lielu masu, taču, ja būtu iespēja cilvēkiem satikties, parunāt aci pret aci un ieraudzīt reālu cilvēku, tad attiecības starp kopienām uzlabotos. “Iebraucēji bieži vien nezina likumus. Un – kas ir vēl sliktāk! – nezina likumus, kas varētu viņus aizstāvēt. Dažkārt viņi nesaņem algu par padarīto un nesaprot, ko šādos gadījumos darīt, vai, ja īrē dzīvesvietu, tad maksā pārlieku lielu īri un nespēj ar problēmu patstāvīgi tikt galā. Jebkurš, kurš dzīvo svešā valstī, nezina likumus, nerunā valsts valodā un nesaņem palīdzību ne no viena, ir viegls mērķis ļaudīm, kas bezpalīdzību izmanto.”
