Diasporas likums: stiprinās aizbraucējus kā Latvijas sabiedrības daļu 1
Viens no pēdējiem, ko pēc garām diskusijām par diasporas definīciju un citiem ar to saistītiem jautājumiem 12. Saeima vēl paguva pieņemt, ir jaunais Diasporas likums.
Tā mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai, nodrošinot iespējas brīvi veidot, uzturēt un stiprināt saikni ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu.
Statistikas dati liecina, ka no visiem latviešiem un mūsu valsts piederīgajiem aptuveni 15% patlaban dzīvo ārpus Latvijas. Ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences, pieaugošo demogrāfisko slodzi un prognozes par darbaspēka trūkumu nākotnē, konsekventas diasporas politikas īstenošana ir ārkārtīgi būtiska, vairākkārt uzsvēruši šā likuma izstrādātāji. Starp citu, darba grupa pie jaunā likuma projekta strādājusi četrus mēnešus, un tajā bijuši pārstāvji arī no astoņām nozaru ministrijām, kā arī diasporas organizācijām (Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Eiropas Latviešu apvienības), kopumā apvienojot vairāk nekā 30 augsta līmeņa ekspertus.
Likums nosaka, ka diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi. Nav gan īsti saprotams, ko nozīmē “citi, kam saikne ar Latviju”, – to un vēl dažus citus definējumus, kas izlasāmi šajā regulējumā, varētu skaidrot dažādi. Taču likums ir pieņemts un, kamēr būs spēkā, jāpilda.
Tagad ir definēti diasporas politikas uzdevumi un principi, noteikta valsts pārvaldes institūciju kompetence diasporas politikas jomā. Vienotas valsts politikas izstrādi diasporas politikas jomā un tās koordinētu īstenošanu, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar diasporu, nodrošinās Ārlietu ministrija. Jaunajā regulējumā definēti arī diasporas organizācijas un reemigrācijas jēdzieni, paredzot nodrošināt labvēlīgus apstākļus reemigrācijai. Noteikta pašvaldības kompetence diasporas politikas jomā.
Lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju, likums paredz nodrošināt valsts atbalstu, piemēram, diasporas nedēļas nogales skolu un vasaras vidusskolu ārvalstīs darbībai ar pastāvīgu finansējumu un metodoloģiju, kā arī diasporas bērnu neformālās interešu izglītības un latviešu valodas nometņu organizēšanai Latvijā un ārvalstīs. Likums tāpat paredz citus diasporas atbalsta pasākumus.
Noteikts arī valsts un pašvaldības atbalsts diasporas pārstāvjiem, kuri vēlas atgriezties vai pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, kā arī tiesības diasporas pārstāvjiem papildus dzīvesvietas adresei ārvalstīs norādīt vienu papildu adresi Latvijā. Tāpat likums paredz, ka attiecībā uz ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts konkrētajā ārvalstī.
UZZIŅA
12. Saeima kopumā pieņēmusi 187 jaunus likumus un grozījusi 803 likumus. Otrreiz caurlūkoti 11 likumi.
