Diasporas likuma funkcionēšanai vēl jāpaspēj grozīt 12 likumi 0
Lai pilnībā sāktu darboties Diasporas likums, ministrijām līdz marta sākumam jāveic grozījumi 12 dažādos likumos, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Paredzēts, ka Ministru kabinets līdz 28. februārim sagatavo un iesniedz Saeimai nepieciešamos likumprojektus, kas paredz, piemēram, diasporas locekļiem iespēju papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā.
Attiecīgi, lai to nodrošinātu, nepieciešami grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā.
Grozījumi nepieciešami arī likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kā arī Veselības aprūpes finansēšanas likumā, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un citos likumos.
Turklāt līdz galam nav skaidrs, kur tiks atrasts finansējums Diasporas likuma īstenošanai.
Paredzams, ka nepieciešamais finansējums ir 2,1 miljons eiro. No budžeta projektā paredzētā 2,1 miljona eiro lielākā summa jeb 1 197 000 eiro tiktu atvēlēti Izglītības un zinātnes ministrijai.
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai tiktu atvēlēti aptuveni 500 000 eiro, Kultūras ministrijai – 471 000 eiro, Ekonomikas ministrijai – 266 000 eiro un Iekšlietu ministrijai – 83 000 eiro.
Šajā finansējumā ietverti līdzekļi arī Sabiedrības integrācijas fondam un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), kā arī ĀM koordinējošā darba organizēšanai.
Diasporas likums stājās spēkā 1. janvārī.
Likums ietver konkrētu aktivitāšu kopumu, ar kuriem būs iespējams palīdzēt risināt diasporai būtiskos jautājumus tādās jomās kā izglītības dokumentu, kvalifikācijas un reglamentēto profesiju atzīšana, dzīvesvietas reģistrācija vai bērnu reģistrēšana bērnudārzam vai skolai, neapliekamā minimuma saglabāšanā un citos jautājumos.
Tāpat noteikti konkrēti pasākumi reemigrācijas veicināšanai un atbalstam tiem, kuri vēlas Latvijā atgriezties.
Ceturtā likuma sadaļa apskata finansējuma piešķiršanas jautājumus diasporas atbalsta aktivitātēm.
Likumā noteikts, ka diaspora tiek definēta kā ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi.
