Diānas un Čārlza laulība 1
Bet 80. gadu beigās Diānas dzīve jau bija pārvērtusies īstenā šausmu stāstā. Ignorējot sievas izmisīgos protestus, Čārlzs turpināja savas attiecības ar Kamillu, vairs jau pat necenšoties tās īpaši slēpt. Aizvien grūtāk bija saglabāt līdzsvaru publiskajos pasākumos. Pieauga arī Diānas konfrontācija ar karalieni, kura vienmēr nešaubīgi nostājās dēla pusē – kā jau tas pieklājas klasiskai vīramātei.
Karalienes Elizabetes neapmierinātību ar vedeklu uzkurināja savā ziņā ļoti būtisks apstāklis – pēkšņi neticami liela kļuvusī Diānas popularitāte. Jau faktiski tūlīt pat pēc pasaku motīviem tik ļoti līdzīgajām kāzām jaunizceptā Velsas princese, neskatoties uz savu aristokrātisko izcelšanos, iemantoja apzīmējumu “princese no tautas”. Sabiedrībā viņu nezin kāpēc ļoti mīlēja, turklāt, kā jau minēts, to darīja ne tikai britu kroņa pavalstnieki, bet arī citās valstīs. Un lēdija Diāna pratās faktiski ne reizi nesarūgtināt savus pielūdzējus. Viņa aktīvi līdzdarbojās labdarības pasākumos, organizējot ne tikai materiālu palīdzību, bet arī sniedzot morālu atbalstu. Otrajā gadījumā viņai jau bija grūtāk, jo bija jādod tas, kas pieder viņai pašai, taču, jāatzīst, “viņai sanāca”.
1990. gadā Diāna izlēma vairs neslēpt no sabiedrības izveidojušos situāciju ģimenē. Konflikts acumirklī pameta karaļnama sienas un aplidoja visu pasauli, savukārt Diāna karalienes personā iemantoja nesamierināmu un visnotaļ varenu ienaidnieku. Šķiršanās britu karaliskajai ģimenei nozīmēja ne tikai grandiozu skandālu, bet radīja arī visnotaļ sajūtamus dinastiskos sarežģījumus. Bija dažādi mēģinājumi un piedāvājumi vēl visu vērst par labu, taču Diāna jau bija sajutusi “kaujas garšu” un iespējamās jaunās vētraini spožās nākotnes perspektīvas, tāpēc uzskatīja par neiespējamu “apslāpēt lepnību”. Bez vismazākās šaubīšanās viņa atklāja sabiedrībai par savu ārlaulības sakaru ar jāšanas (cik zīmīgi, vai ne?) skolotāju, kam drīz sekoja citi ne mazāk vētraini un neslēpti dēku stāsti. 1992. gadā Čārlzs un Diāna sāka dzīvot šķirti, lai gan oficiāli process noslēdzās tikai 1996. gadā. Karalienei nekas cits neatlika, bija vienkārši jāpieņem jau noticis fakts.
