Diānas mazāk pazīstamā puse 1
Tiklīdz aktuāla kļuva jaunā angļu karaļnama ienācēja prinča Viljama līgava Keita Midltone, komentētāji atcerējās Diānu un, jāatzīst, bija nesaudzīgi. Piemēram, Anna Koultere rakstīja, ka viņu krietnu vien pārsteidz tas, ka arī amerikāņi jūk prātā saistībā ar princesēm, īpaši jau attiecībā uz lēdiju Diānu, kuru patiesībā varot aprakstīt trīs vārdos: anoreksija, bulīmija, narcisisms. Un, lai izklausītos iznīcinošāk, Koultere beigās vēl nodēvē Diānu arī par “stulbu cūku”.
Un tas nav vienīgais tāds gadījums. No kurienes gan vienlaikus ir tik daudz naida pret Diānu? Vai tikai visparastākā skaudība, vai tomēr tik ļoti nepievilcīgā patiesība? Savulaik Diāna pati atzinusi, ka cieš no barības pārstrādes traucējumiem, taču tas nekādā gadījumā vēl nepārvērš viņu cūkā un vienkārši patmīlīgā briesmonī. Drīzāk jau otrādi – šādus traucējumus biežāk uzskata tieši par simptomiem, kas liecina par nepārliecinātību par sevi. Arī to, starp citu, atzinusi pati Diāna.
Kopējam korim pievienojās arī bijušais britu premjers (1997–2007) Tonijs Blērs, nodēvējot Diānu par “prasmīgu manipulētāju”. Viņš atzinis, ka viņam allaž nācies būt modram saistībā ar straujajām princeses garastāvokļa maiņām, kuras viņš nodēvējis par “emocionālo mežonību”. Valdzinošā, hiperjūtīgā un arī krietni vien valdonīgā Velsas princese attiecībās ar karalisko ģimeni, viņaprāt, bija “neprognozējams meteorīts”.
Piemēram, neizdzēšamā laikabiedru atmiņā saglabājusies viņas šokējošā intervija izdevumam “Magazine Panorama”, kurā Diāna atzinās, ka arī krāpusi Čārlzu. Tieši tas beidzot arī piešķīra izšķirošo grūdienu pāra šķiršanās procesam.
Bez uzmanības nevar atstāt vēl kādas ievērojamas figūras stāstīto. Savā biogrāfijā žurnāliste un modes guru Tina Brauna arī pamanījusies krietni vien pabojāt Diānas leģendu, lai gan savulaik pati pielikusi ne mazumu pūļu tās izveidošanā. Kā uzņēmuma “Vanity Fair” vadītāja viņa bija pirmā, kura par karaliskā laulātā pāra problēmām uzdrošinājās runāt jau 1985. gadā.
Un publicētā Braunas pašas biogrāfija pilnībā ir pretrunā ar plašsaziņas līdzekļos kultivēto Diānas kā naivas sievietes tēlu, kura itin nemaz neesot apjēgusi, kas viņu sagaida pēc apprecēšanās ar princi Čārlzu. Patiesībā tas tā itin nemaz neesot bijis. Diāna bijusi no dabas visnotaļ neslikts stratēģis, pauž Brauna, pavēstot, ka viņa nav redzējusi vēl nevienu citu, izņemot Diānu, kurš pratis tik veikli manipulēt ar plašsaziņas līdzekļiem. Šajā ziņā Diānai piemitis vienkārši apbrīnojams instinkts. Un viens no iemesliem esot bijusi viņas apsēstība ar fotogrāfiju. Viņas tēvs bija fotomākslas amatieris, un, kā liecina atmiņas, viņa fotogrāfijas bijušas faktiski vienīgā tēva mīlestības pret meitu izpausme saltajā ģimenes aristokrātiskajā gaisotnē. Tādējādi Diāna fotogrāfiju saistījusi ar uzmanību, ko viņa var iegūt. Iespējams, tieši tas arī izskaidro un pamato viņai izvirzītās apsūdzības narcisismā.
