Diāna Zande 0
Varbūt, ka par daudz cenšamies būt tādi: liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādamis. Jo patiesībā tas ir nevis labi, bet briesmīgi – nobāzt to, ko jūtu, zem akmeņa un izlikties, ka ar mani viss kārtībā.
Ja esmu bēdīga, tad tāda esmu – bēdājos! Bet priekā esmu priecīga. Esmu, kāda esmu, nevis tā, ko no manis gaida. Sāpes nevar pārveidot par prieku, vispirms neizprotot, kāpēc sāp. Tālab teicienam vīrieši neraud ir arī otra daļa: jo viņi mirst. Tas vienlīdz piederas arī sievietēm. Kad raudiens nāk, labāk paraudāt. Pieņemt, ka ar mani viss kārtībā arī tad, ja kādu brīdi jūtos nelaimīga. Visu laiku nav jābūt pacēlumā.
Diāna Zande, psiholoģe un aktrise