Diāna Jance: „Latvijā var kaut uz katra ielas stūra veidot sniegavīrus ar valdību kritizējošiem saukļiem” 3
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
2021. gada februārī, 30 gadus pēc mūsu barikāžu laika un Latvijas neatkarības faktiskās atjaunošanas, beidzot ir izdevies apklusināt dažus no Krievijas TV propagandas ruporiem, kas tiražē valdošās elites melus.
Pēc gadu desmitiem ilgušās smadzeņu skalošanas liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir spiesti ieraudzīt pavisam citādu realitāti nekā to, ko joprojām ikdienā redz un dzird Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotāji. Var tikai cerēt, ka tiem daudzajiem tūkstošiem cilvēku, kurus apcietina un pazemo viņu valstu pašreizējie valdītāji, izdosies iedzīvināt demokrātiju, brīvību un cilvēktiesības. Ir tik bezspēcīga sajūta noskatīties viņu cīņā, ar lielu apbrīnu sekot līdzi drosmei, pašaizliedzībai un uzticībai ideāliem. Arī – vienkāršai cilvēcībai.
Represijas par politisku “noziegumu” Krievijā ir sena tradīcija. Iespējams, ka vismaz pārskatāmā vēsturē tik ilgstoši un regulāri pati savus pilsoņus pārmācīt nav iespējusi neviena cita valsts, pie tam visās iespējamās politiskajās iekārtās pēc kārtas. Droši vien tādēļ arī šajā 2021. gada janvāra revolūcijā aizturētajiem cilvēkiem, atrodoties izolatoros, ir skaidra vērtību skala un par vienu no svarīgākajām tiek uzskatīta izglītošanās. Laikam taču tieši no Krievijas nācis visā pasaulē pazīstamais termins “cietumu universitātes”. Reizēm šis gara spēks ir satriecošs. Piemēram, vēsturniekam Kamilam Gaļējevam no īslaicīgās aizturēšanas izolatora bijis atļauts tikai viens zvans. Savam darba biedram viņš nodiktēja sekojošo: “Ir atklāta uzņemšana Brīvās universitātes kursam “Britu civilizācijas vēsture”. Tāpat kā visa Brīvās universitātes programma, arī šis vēstures kurss ir bezmaksas, un tas koncentrēsies stāstos par 16.–17. gadsimta Anglijas un Skotijas vēsturi. Mācībās apskatīsim, ko zinām par Lielbritānijas vēsturi un ko pie mums par to māca. Lai pieteiktos kursam, interesentiem jāsūta motivācijas vēstule, kuru izskatīšu pēc atgriešanās.”
Kā ziņo ieslodzītie, Krievijas izmeklēšanas cietumi ir pārpildīti, netiek ievērotas nekādas distancēšanās normas, astoņvietīgās kamerās var būt iespundēti pat 28 arestanti. Trūkst ēdamā, higiēnas preču un reizēm arī ūdens. Taču ieslodzītie ir noskaņoti optimistiski: piemēram, starp arestantiem sastopot Maskavas Ekonomikas augstskolas mācībspēku Annu Vellikoku, kā arī citu augstskolu lektorus un studentus, uzšķiļas joki – gluži kā dekabristu laikos, Saharovas cietumā tiek dibināta universitāte. Starp citu, tajā pašā cietumā kādā kamerā esot pēkšņi ienākusi draudzīgi smaidoša uzraudze un uzmundrinājusi ieslodzītās: “Sakārtojiet taču savu istabu, lai izskatītos mīlīgāk, gluži kā mājās. Mums būs pārbaude.” Savā ziņā līdzīgs gadījums bijis pa ceļam uz ieslodzījuma vietu Jegorovskā – lielajā salā arestantu mašīnai noslāpis motors un ieslodzītajiem bijis jākāpj laukā, lai to iestumtu…
Protams, netrūkst pavisam melna humora pilnu dzīves realitāšu – pēc 23. janvāra protesta gājieniem Pēterburgā aizturēts 3. grupas invalīds Agafonovs. Aizturēšanas protokolā teikts, ka pilsonis “skandējis saukļus kopā ar citiem publiskā pasākuma dalībniekiem”. Patiesībā demonstrācijā politiķa Navaļnija atbalstam vīrietis nemaz nebija piedalījies un aizturēšanas brīdī bijis ceļā uz veikalu “Mākslas pasaule”. Visu piecu stundu laikā pirms tiesas viņam tā arī nebija izdevies pārliecināt policistus, ka viņš ir invalīds, jo ir mēms un kurls. Šo pašu “Kultūrzīmju” tālākās lapaspusēs mākslinieks Pāvels Braila saka, ka “Moldovā kultūrai vairs nepietiek ne naudas, ne spēka”.
2021. gada Latvija nav ideāla valsts, taču mūsu valsts nav saraksta galvgalī par apdraudējumu brīvam vārdam. Latvijā var kaut uz katra ielas stūra veidot sniegavīrus ar valdību kritizējošiem saukļiem un neviens par to neliks cietumā. Par brīvību vēstošu vārdu var nokļūt cietumā aiz mūsu valsts robežām – Krievijā un Baltkrievijā. Vai daudzi Latvijas iedzīvotāji par to padomā?
