Diāna Jance: Dzimis Latvijā un kļuvis par pilsoni, bet pasē viņam nav iespējams kļūt par latvieti 10
Diāna Jance, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sākšu ar neapstrīdamo un labo: Latvija, mūsu zeme, mūsu valsts, kopš seniem laikiem bijusi un ir mājas un dzimtene latviešiem, lībiešiem, igauņiem, lietuviešiem, vāciešiem, krieviem, romiem, ebrejiem, baltkrieviem, poļiem un vēlākos laikos arī dažiem libāniešiem, armēņiem, gruzīniem, moldāviem, ukraiņiem un vēl vairāku citu tautību pārstāvjiem.
Vairums no viņiem ir Latvijas pilsoņi un liela daļa Latvijas patrioti, kuri tiek cienīti un godāti.
Domāju, ka nav pat jāatgādina par tiem lepnuma pilnajiem mirkļiem, kad Milānas “La Scala” opernamā dzied krievu tautības dziedātāja no Latvijas vai savas rokas paceļ Latvijā dzimis pasaulslavens diriģents.
Vai atceraties vēl pavisam nesen Latvijas simtgades svinībās izskanējušos brīnišķīgos koncertus – “Dzimuši Latvijā”? Latvijas vārds vieno tos, kuri ir ieguvuši slavu arī citās zemēs, bet šobrīd vairs nedzīvo Latvijā.
Tiesa, dažreiz tomēr arī mūsu valstī rodas kādas nesaskaņas starp daudzo mazākumtautību pārstāvjiem, taču bieži tās ir tikai politiskas provokācijas, un ikdienā mūsu valsts iedzīvotāji savā starpā saprotas labi. (Jā, protams, iekavās ir jāieraksta, ka integrācijas process ir lēns, un dažu politiķu daudzkārt piesauktie vecie ļaudis, kuri nespējot iemācīties valsts valodu, pirms 30 gadiem, kad atjaunojām mūsu kopējo valsti, nemaz tik veci nebija un latviešu valodas nelietošana drīzāk bijusi un nožēlojamā kārtā joprojām ir protesta forma.)
Tomēr gan latvieši, gan citu tautību skolēni, studenti, jaunie mākslinieki un zinātnieki Latvijā ir lepni, ka var augt šeit un palīdzēt attīstīt mūsu valsti.
Bieži esmu ieklausījusies brīnišķīgā latviešu valodā runājošos krievu vai ukraiņu izcelsmes cilvēkos, bieži esmu satikusi skolēnus no mazākumtautību ģimenēm, kuri ir dziļi ieinteresēti par latvisko kultūru un dzīvesziņu. Tādu “viņu” nav mazums!
“Latvietis var visu!” ir sauklis, ar kuru Latvijas Institūts sveic skolēnus un studentus Latvijā un pasaulē, sākoties 2020./ 2021. mācību gadam.
Reizēm nevar saprast, vai tā ir ierēdņu tuvredzība vai apzināta muļķība, neparedzot, ka labi domātas lietas sāk plūst dīvainā gultnē.
Ja, piemēram, Somijā būtu līdzīga kampaņa ar saukli “Soms var visu!”, tad šajā valstī tas tiešām būtu nāciju vienojošs sauklis, jo ikviens, kurš ieguvis Somijas Republikas pilsonību, automātiski kļūst par somu. Var gan gadīties, ka, piemēram, olimpiskajās spēlēs tiek pieminēts, ka medaļu ir ieguvis somāļu izcelsmes somu sportists.
Bet tas arī viss – visi Somijas pilsoņi, vecie un jaunie, ir somi. Tāpat tas notiek arī Francijā vai vēl daudzās citās demokrātiskās valstīs.
Latvijā likums nosaka citādi: mūsu valsts pilsoņu pasēs izvēles iespēja ir rakstīt vai nerakstīt tautību.
Tomēr pašu tautību nav iespējams izvēlēties: pat ja vecvecāki ir bijuši cittautieši, pat ja jaunais pilsonis nemaz vairs nemāk savu vecvecāku dzimto valodu, tad vismaz pasē viņam nav iespējams kļūt par latvieti.
Starp citu – atskaitot bijušās padomju republikas, citviet pasaulē tautību pilsoņu pasēs vispār neraksta. Arī Latvijā pirms kara nebija šāda ieraksta.
Reklāmas materiālos ir rakstīts: “Izglītības un iedvesmas kampaņa “Latvietis var visu” ir Latvijas Institūta sveiciens visiem skolēniem, studentiem, pieaugušajiem, kas turpina izglītību mūža garumā. Tās mērķis ir akcentēt valsts nozīmi, piederību Latvijai, kas sniedz neierobežotas iespējas studijām, darba meklējumiem un karjeras attīstībai visā pasaulē. Vai Latvijā, vai plašajā diasporā, Latvijas talanti un personību sasniegumi runā paši par sevi. Kampaņas mērķauditorija ir Latvijas un Latvijas diasporu skolu un augstskolu izglītojamie, viņu vecāki un vecvecāki.”
Var jautāt, kam īsti ir domāts par dažādu tautību nodokļu maksātāju naudu uzturētās valsts institūcijas Latvijas Institūta ceļamaizes sveiciens, aizsākot jauno 2020. /2021. mācību gadu?
Varētu rakstīt taču mazliet citādi: “Latvijā var visu” vai “Latvija var visu”! Latvijas Satversmes 91. panta 1. teikumā rakstīts: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā neatkarīgi no rases, tautības vai dzimuma.”
