Ukrainas un Krievijas dialogu noslāpē šāvieni 3
Nedēļas nogalē sadursmēs starp Ukrainas vienotības atbalstītājiem un prokrieviski noskaņotajiem aktīvistiem Odesā, Slovjanskā un citviet Ukrainas austrumos gājuši bojā vairāk nekā pussimt cilvēku.
Nekārtības koordinē Krievija
Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks apsūdzējis vietējos drošības spēkus un tiesībsargājošās iestādes, ka tie nav apturējuši vardarbību Odesā, kā arī vainoja Krieviju sadursmju organizēšanā. Svētdien Jaceņuks apmeklēja Odesu, kur atkārtoti nosodīja miliciju, kas esot vairāk ieinteresēta korupcijas augļos, nevis kārtības uzturēšanā. Odesas apgabala milicijas priekšnieks ir atstādināts un sākta izmeklēšana. Jaceņuks noraidīja Krievijas apgalvojumus, ka viņa valdība provocējot asinsizliešanu Ukrainas austrumos ar pretterorisma operāciju kontroles atgūšanai pār vairākām kaujinieku sagrābtām pilsētām. “Dialoga process ir sācies, tikai tas noslīkst Krievijas ražojuma ieroču šāvienu skaņās,” sacīja Jaceņuks.
Ukrainas Drošības dienests (UDD) pavēstījis, ka nekārtības Odesā koordinējušas diversantu grupas no Krievijas un tajās piedalījušies bruņoti grupējumi no Piedņestras, bet šos notikumus finansējis bijušais Ukrainas vicepremjers Sergejs Arbuzovs un bijušais ieņēmumu un nodokļu ministrs Aleksandrs Kļimenko. Hersonā, Ukrainas dienvidos, drošības spēki aizturējuši 36 cilvēkus, kuri bija ceļā no Krimas uz Odesu. Pēc traģiskajiem notikumiem Odesā tika aizturēti vairāki desmiti cilvēku. Aptuveni tūkstotis prokrieviski noskaņotu mītiņotāju aplenca vietējo milicijas pārvaldes ēku, izsita tai logus un izlauza durvis, pieprasot atbrīvot aizturētos. Pakļaujoties pūļa spiedienam, milicija atbrīvoja vairākus desmitus cilvēku, kas bija aizturēti nekārtību laikā. Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs paudis sašutumu par to, ka Odesas miliči, pakļaujoties prokremlisko aktīvistu spiedienam, atbrīvojuši vairākus desmitus no piektdienas nekārtību un sadursmju laikā aizturētajām personām. Lai nodrošinātu kārtību Odesā, uz pilsētu nosūtīta Ukrainas Nacionālās gvardes specvienība, teica Avakovs. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Karasins izteicies, ka Kijevas valdībai esot vajadzīga palīdzība, lai izveidotu dialogu ar prokrieviskajiem aktīvistiem Ukrainas dienvidaustrumos un ka drīz tikšot sperti soļi, lai to īstenotu, ziņo televīzijas kanāls “Rossija24”, viens no Kremļa propagandas ruporiem.
Ukrainas robeža vaļā stāv
Separātisti maija svētku dienās aktivizējuši savu darbību, lai izjauktu prezidenta vēlēšanas un sašķeltu valsti, paziņoja Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Turklāt ekstrēmisti administrācijas ēku bloķēšanā piesaista vietējos iedzīvotājus, ieskaitot sievietes un bērnus. Ģenerālprokuratūra brīdina valsts dienvidaustrumu apgabalu iedzīvotājus nepakļauties masu nekārtību organizatoru un bruņotu diversantu provokācijām, jo tās apdraud Ukrainas konstitucionālo iekārtu, tās teritoriālo vienotību un sabiedrisko drošību. Ukrainā nebūs prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, kā to vēlas Krievija, paziņojis prezidenta amata kandidāts Petro Porošenko. “Es izdaru secinājumus, ka otro kārtu grib Putins. Ka otro kārtu vai vēlēšanu izjaukšanu vēlas Ukrainas ienaidnieki,” priekšvēlēšanu pasākumā teica Porošenko. Viņš atzina, ka Ukrainas robeža šobrīd “nav aizslēgta”. “Robeža ar Krieviju pat nav demarķēta. Tīrs lauks. Tāpēc ka iepriekšējā vara nerūpējās par Ukrainas robežām,” sacīja Porošenko. Kā liecina pirms divām nedēļām veikta aptauja, 49% Ukrainas pilsoņu, kas gatavojas piedalīties 25. maijā paredzētajās prezidenta vēlēšanās un izraudzījušies savu kandidātu, balsotu par vienu no bagātākajiem valsts pilsoņiem – uzņēmēju Petro Porošenko. Ukrainas austrumu pilsētā Slovjanskā vakar turpinājās Ukrainas bruņoto spēku pretterorisma operācija, lai pārņemtu prokrievisko aktīvistu ieņemtās administratīvās ēkas. Pēc informācijas sociālajos tīklos, abās pusēs ir vairāki bojā gājušie un ievainotie. Prokrievisko kaujinieku izplatītā informācija liecina, ka viņu rindas papildinājuši spēki no Krievijas kontrolētās Krimas pussalas un Čečenijas. “Viņi ved karu pret mums mūsu pašu teritorijā,” paziņoja Avakovs. Ukrainas armijas karavīri, izvēršot pretterorisma operāciju, izvairās šaut uz civiliedzīvotājiem, aiz kuru mugurām slēpjas prokrieviskie kaujinieki, kas izmanto arī smagos ieročus. Kaujās Slovjanskas apkaimē vakar gājuši bojā četri Ukrainas armijas karavīri un vēl 30 ievainoti, paziņojusi Iekšlietu ministrija. Gājuši bojā arī civiliedzīvotāji, bet precīzs skaits nav atklāts. Labi bruņotajiem prokrieviskajiem kaujiniekiem kopš pretterorisma operācijas sākuma Slovjanskā piektdien izdevies notriekt trīs Ukrainas armijas helikopterus “Mi-24”.
Rietumi plāno jaunas sankcijas
ES ārlietu ministri apstiprinājuši palīdzības programmu Ukrainai viena miljarda eiro apmērā. Lai palīdzētu atjaunot Ukrainas tautsaimniecību, nolemts arī pazemināt muitas nodevas Ukrainas precēm, kas Ukrainai varētu gadā ļaut ietaupīt teju 500 miljonus eiro. Ukrainas ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs Oļegs Mahņickis paziņojis, ka no valsts aizbēgušais eksprezidents Janukovičs nozadzis vairāk nekā simts miljardus dolāru (72 miljardus eiro). Pēc Mahņicka teiktā, daļa šīs naudas atrodas Eiropas bankās, bet daļa izvesta uz Krieviju. Aptuveni 32 miljardi dolāru šogad pārvesti pāri Ukrainas robežai kravas automašīnās. No šīs naudas, kā uzskata varasiestādes, tiek finansēta separātistu darbība Austrumukrainā.
ASV šonedēļ varētu noteikt jaunas sankcijas Krievijai, atsaucoties uz vārdā neminētām augstām ASV amatpersonām, vēsta telekanāls CNN. “Mūsu mērķis nav Krieviju sodīt, bet pamudināt to izraudzīties labāku kursu,” uzsvēris Obama. “Mēs atbalstām pašreizējo Ukrainas valdību un gribam, lai 25. maijā paredzētās vēlēšanas notiktu,” piebildusi Merkele. Domājams, ka jaunās sankcijas varētu skart finanšu, enerģētikas un kalnrūpniecības nozares. Vācijas kanclerei jāsaskaras ar spiedienu no ietekmīgiem biznesa grupējumiem, kas raizējas, ka tālākas sankcijas varētu kaitēt to ciešajiem sakariem ar Krieviju.
