Dialogs izstādē “Oktobris un novembris” 0
Kalnciema kvartāla galerijā līdz 4. novembrim skatāma Reiņa Virtmaņa un Valda Brožes izstāde “Oktobris un novembris”. Izstādē apkopoti mākslinieku jaunākie darbi. Šī ir otrā mākslinieku kopīgā izstāde, pirmā “Maijs un jūnijs” notika gandrīz pirms desmit gadiem galerijā “Carousel”.
Mākslinieki profesionālajā jomā ir kā diena pret nakti, taču abus vieno jau divdesmit gadus ilga draudzība, kuras laikā jau otro reizi abu darbi sastopas vienā izstādē. Mākslinieki viens otra darbus pirms izstādes nebija redzējuši. Gan skatītājiem, gan pašiem māksliniekiem tas ir pārsteigums, kāds sasvstarpējais dialogs ir izdevies šoreiz.
Gandrīz pirms desmit gadiem, 2005. gadā galerijā “Carousel” tika atklāta abu izstāde “Maijs un jūnijs”, kuras nosaukumu mākslinieki skaidro kā abu individualitātes zīmes – viens ir kā maija mēnesis, otrs kā jūnijs. Šajā reizē Reinis Virtmanis izstādījis savus darbus ar kopēju nosaukumu “Ilustrācijas neuzrakstītai grāmatai”. Tas ir aizsākts zīmējumu cikls, ideju sprakšķis vai drīzāk – mēģinājums noķert kaut ko svarīgu ikdienībā. Savukārt Valdis Brože, raksturojot savus darbu, teic: “Krāsas, līnija un telpa. Uz plakanas telpas lido mākoņi ar antenām. No līnijām izpeld kāds acij atpazīstamāks tēls. Te ir, te nav.”
Mākslinieks R. Virtmanis pašreiz aizraujas ar zīmēšanu. “Jaucu to ar terpentīnu un grafītu, kas iet prom no pārliekas krāsainības. Esmu nonācis pilnīgā tumsā. Taču tā ir tumsa, kurā kaut kas piedzimst,” atklāj R. Virtmanis un, raksturojot savu kolēģi, teic: “Manuprāt, ļoti pārliecinoši nostiprinājusies Valda Brožes tēlu pasaule. Viņa darbos redzama viena cilvēka radīta pasaule, kas varbūt līdz galam izprotama tikai viņam pašam. Taču tā aizrauj! Viņš konsekventi iet šo ceļu, bet šobrīd ir palicis daudz konkrētāks un precīzāks – līdz ar to tas viss izskatās pārliecinošāks, bet ne līdz galam. Taču līdz galam būt pārliecinātam – manuprāt, tas ir bīstami!”
V. Brožes darbi balstīti uz līniju un krāsu. Vairāk laika viņš velta rotu radīšanai. Valda darbu smalkums, līnija, kuru viņš veido, – ir ļoti juvelieriska. Redzot viņa rotas un zīmējumus, tos nevar atdalīt vienu no otra. “Viņa darbos ir daudz detaļu, saistvielu un saistmomentu. Tā ir tā “vizuālā valoda”, tāpat kā kino valoda vai dzejas valoda. Tai ir citi principi nekā laikmetīgajai mākslai. Tā valoda ir priekš visiem – skaidra un pašpietiekama,” Reinis teic par savu kolēģi.
Ilgu laiku māksliniekam R. Virtmanim tuva tēma ir putnubiedēklis. “Šajā tēlā, man šķiet, eksistē zināms patoss pašam pret sevi, zinot, ka viņš ir pamests. Viņš ir dramatisks tēls.” Viņš pats sevi labāk sauktu par ilustratoru. “Bildei, manuprāt, jābūt tādai, ko var ielikt arī koferī, kas atbilst kabatas formātam,” teic Reinis.
Šajā izstādē ikviens var novērtēt, cik veiksmīgs ir izdevies dialogs rotu māksliniekam un ilustratoram.
