“Izmantojot ārstes iecerētos medikamentus, iespējams, man tiktu konstatēta koma” – Paijas pieredze apliecina, cik kļūdainas var būt diagnozes 87
Ar LA.LV nesen sazinājās Paija [datu aizsardzības nolūkā visu rakstā minēto personu vārdi ir mainīti], kura tagad dzīvo Tallinā. Rīgā viņai savulaik tika uzstādīta diagnoze “rekurenti depresīvi traucējumi” – tātad endogēnā jeb “iedzimtā” depresija, kas Tallinā gan nav apstiprināta. Tagad Paija dzīvo Tallinas skaistās Mustame apkaimes jauno projektu rajonā, ir iemācījusies igauņu valodu un atkal vada automašīnu. Diemžēl viņas visādi citādi laimīgo dzīvi vēl aizvien aptumšo Latvijas psihiatrijas sistēmas draudīgā ēna.
Nacionālais veselības dienests, kas veido, uztur un papildina e-veselību, no 2024. gada 4. marta ir uzsācis pārrobežu iedzīvotāju veselības pamatdatu apmaiņu ar četrām Eiropas Savienības dalībvalstīm – Franciju, Spāniju, Portugāli un Igauniju. Pamatdatu “paketē” ietilpst iedzīvotājiem noteiktās diagnozes un ķirurģiskās operācijas, ja tās veiktas sešu pēdējo mēnešu laikā. Datu ievadi e-veselībā veic ārstniecības iestādes. Kā Paiju informēja Nacionālā veselības dienesta pārstāve, ierakstus par diagnozēm, kas tiek ievadīti e-veselības sistēmā, nav iespējams dzēst un tie tiek glabāti 75 gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas neatkarīgi no personas dzīvesvietas.
“Tas nozīmē,” stāsta Paija, “ka man Rīgā uzstādītā diagnoze, kas Tallinā nav apstiprināta, gluži automātiski tomēr iekļūs arī Igaunijas vienotajā veselības nozares elektroniskajā sistēmā, turklāt – kas ir īpaši satraucoši – uz manu e-adresi atsūtīto medicīnisko dokumentu kopijas apliecina, ka ieraksti par diagnozēm var būt kļūdaini.”
Tā, piemēram, Paijas pacienta kartē, kuras autentiskumu ar saviem zīmogiem un parakstiem ir apstiprinājuši psihiatri Elmārs Sudrabs un Pēteris Bilders, bet ar savu elekronisko parakstu – Centra valdes priekšsēdētāja Sandra Ūpe, 2021. gada 9. augustā ir ierakstīti ne tikai rekurenti depresīvi traucējumi, bet arī bipolāri afektīvi traucējumi, bet pacienta kartē, kuras autentiskumu apstiprina psihiatres Guntas Zondores un psihiatrijas rezidentes Zandas Pogdanes zīmogi un paraksti, Paijas pacienta kartē 2021. gada 3. jūlijā ir ierakstīti gan rekurenti depresīvi traucējumi, gan atkarības sindroms no sedatīviem un miega līdzekļiem, savukārt psihiatrijas rezidentes Agneses Baibišeles ieraksts liecina, ka Paijai šajā datumā tomēr ir bijuši tikai rekurenti depresīvi traucējumi, bet, tā kā arī šai ārstei ar vienu diagnozi laikam ir šķitis par maz, viņa ir izrādījusi iniciatīvu veikt Paijai diagnozes kontroli uz šizofrēniju un šizotipiskiem traucējumiem, kas – kā piezīmē Paija – “man par lielu laimi netika realizēta, jo, diagnozes kontrolei izmantojot iecerēto zāļu kombināciju, kurā ietilpst arī nifedipīns (tas ir medikaments asinsspiediena pazmināšanai), man tiktu konstatēta koma vai pat nāve”.
Saistībā ar apstākļiem, kā uz Paijas diagnožu lapas ir nokļuvis Narkoloģiskās nodaļas zīmogs, viņa saņēma ar Centra valdes priekšsētētājas Sandras Ūpes elektronisko parakstu apstiprinātu, ļoti neparastu izskaidrojumu: “Pārbaudot Jūsu iesniegumā ietverto norādi uz zīmogu Jūsu medicīniskajā dokumentācijā, kas liecinot par kartes “Viesošanos Narkoloģiskajā nodaļā”, konstatējām, ka Jums nosūtītajā Ambulatorā pacienta medicīniskās kartes kopijā ir pieļauta kļūda – skenējot Galīgo (noskaidroto) diagnožu apkopojuma lapu, kas ir A5 formāta lapa, kopijā tehnisku iemeslu dēļ iekļuvuši dati no kāda cita dokumenta ar virsmāsas tālruņa numuru un Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītājas zīmogu. Jūsu Ambulatorā pacienta karte nav tikusi nodota Narkoloģiskā palīdzības nodaļas struktūrvienībām un speciālistiem. Tā ir kļūda, kas radusies, skenējot dokumentu un pēc tam pienācīgi nepārbaudot kopijas atbilstību. Atvainojamies par Jums radīto satraukumu un neērtību.”
Kāpēc Paija no rekurentu depresīvu traucējumu vieglām un vidēji smagām epizodēm tika ārstēta nevis ar antidepresantu grupas medikamentiem, psihoterapiju un psihoedukāciju, kā tas tiek darīts civilizētās valstīs, bet ar šizofrēnijas uzturošajai terapijai paredzētā olanzapīna, cikladola un nepārtraukti izrakstītu, lielu klonazepāma devu kombināciju, viņai vēl aizvien nav ne jausmas. Neviens viņai nav sniedzis atbildes arī uz jautājumiem, kāpēc viņas ambulatirajā centrā “Veldre” aizpildītajā pacienta kartē aile “Atbilstošā terapija” ir aizkrāsota, un kāpēc 2021. gada 13. maijā, kas bija viņas pēdējā reģistrētā vizīte pie psihiatres Daces Kamoliņas (Paijas e-veselības recepšu sadaļā ir ieraksts, ka šajā datumā šī psihiatre viņai ir izrakstījusi kārtējo 60 tablešu klonazepāma devu un kārtējo reizi rekomendējusi lietot 2 tabletes dienā), pacienta kartē ir redzams nevis viņas, bet psihiatres Maijas Līgantes ieraksts.
“Bez šaubām, es pieļauju arī tādu iespēju,” savu stāstu nobeidz Paija, “ka mana konsekventā dēvēšana par “slimnieci” manas pacienta kartes ierakstos, nepiemērotās “atbilstošās terapijas” nozīmēšana un juceklis ar ierakstiem manos medīcīniskajos dokumentos ir nevis pārpratumu, nejaušību vai kļūdu virknes rezultāts, bet pārdomāts plāns ar vēlākiem mēģinājumiem slēpt pēdas un kompromitēt kolēģus. Ja tā patiešām ir, atrast vainīgo it kā nebūtu pārāk grūti – vismaz man tā šķiet.”
