“Diagnoze – vēzis”: 11 lietas, ko mainīt un uzlabot 0
Efektīva un kvalitatīva veselības aprūpe Latvijā joprojām ir sapnis. Kaut arī 2020. gadā nozares finansējums būs vēsturiski lielākais un pārsniedz vienu desmito daļu no valsts budžeta, tas joprojām ir teju zemākais Eiropas Savienībā un joprojām nepietiekams.
Taču tikai lielāks naudas daudzums visas problēmas veselības aprūpē Latvijā neatrisinās.
Neapmierināti ar esošo situāciju ir gan mediķi, gan pacienti.
Pacientam vienmēr primāri jābūt veselības aprūpes sistēmas centrā! Un tikai un vienīgi pacienta apmierinātība ir galvenais rādītājs tam, vai valstī ar veselības aprūpes sistēmu viss ir kārtībā.
LTV Ziņu dienesta žurnālisti apgalvo, ka ar sistēmu viss nav kārtībā. To apliecināja daudzie pacientu stāsti, kas tika uzticēti projektā “Diagnoze – vēzis”.
Apkopojot statistikas datus, intervējot onkoloģijas pacientus un mediķus, projekta gaitā izkristalizējās virkne problēmu, kas prasa risinājumus – gan no medicīnas iestāžu darba organizācijas puses, gan sistēmiskas izmaiņas un arī politisko gribu, ņemot vērā, ka pašreizējai valdībai veselības aprūpe ir viena no deklarētajām prioritātēm.
Meklēt risinājumus ne vienmēr nozīmē, ka jāmeklē papildu finanšu līdzekļi, – daudz kas iespējams jau ar esošo finansējumu. LTV ir apkopojuši, viņuprāt, būtiskākās lietas, ko vajag pilnveidot, mainīt, uzlabot, lai veicinātu vēža profilaksi, uzlabotu diagnostiku un ārstēšanu. LTV arī zina, ka dažos jautājumos, kas skar onkoloģijas pacientus, izmaiņas jau notiek. Taču tām ir jābūt sistēmiskām.
Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta rosinātie/prasītie risinājumi pēc projekta “Diagnoze – vēzis”:
1. Izveidot jaunu Latvijas Vēža reģistru
Vēža reģistrā jābūt apkopotai detalizētai informācijai par katru pacientu – veiktajiem izmeklējumiem, slimības norisi, ārstēšanas iestādēm, kurās viņš ir ārstēts, ārstiem, kas to ir darījuši, lietotajām ārstēšanas metodēm (staru terapija, ķīmijterapija, operācijas), kā arī par pacienta dzīvildzi pēc ārstēšanas procesa. Tas arī ļautu objektīvi novērtēt konkrētu ārstu darbu un ārstniecības kvalitāti kopumā.
2. Garantēt zaļo koridoru arī atkārtota vēža gadījumā
Nodrošināt, ka zaļais koridors ir pieejams arī visiem cilvēkiem, kuriem ir aizdomas par iepriekš ārstēta audzēja atgriešanos vai jauna audzēja parādīšanos.
3. Nodrošināt vienāda līmeņa kvalitatīvu diagnostisko radioloģiju
Atrisināt tehnoloģiskas savietojamības problēmas dažādu diagnostisko izmeklējumu attēlu lasījumos, lai nodrošinātu, ka vienā ārstniecības iestādē veikta izmeklējuma attēlu var nolasīt jebkurā citā ārstniecības iestādē Latvijā.
4. Kontrolēt vēža operāciju kvalitāti
Izveidot sistēmu, kādā veidā valsts var mērīt un pārraudzīt operāciju kvalitāti. Aizliegt veikt operācijas ārstniecības iestādēs, kurās tās veic neatbilstoši Eiropas Savienībā pieņemtajai labajai praksei.
5. Īstenot kampaņu pret pateicībām ārstiem
Izveidot un īstenot mērķtiecīgu kampaņu, lai izbeigtu slikto praksi, ka pacienti maksā un ārsti pieņem neoficiālus maksājumus. Ārstniecības iestādēs izvietot skaidru un redzamu informāciju, ka šāda prakse iestādē nav pieļaujama un personāls to neatbalsta.
6. Panākt lielāku atsaucību vēža skrīninga programmām
Patlaban valsts apmaksā krūts vēža, dzemdes kakla vēža un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes. Nepieciešams analizēt, apzināt iemeslus un izvērtēt, kā pēc iespējas palielināt iedzīvotāju dalību skrīningos. Iespējams, vairāk iesaistot ģimenes ārstus vai uzliekot to viņiem par pienākumu (papildus motivējot).
7. Noteikt, ka ģimenes ārstiem ir jāuzrunā pacienti par PSA testu
Ņemot vērā datus par vīriešu augsto saslimstību un mirstību ar prostatas vēzi Latvijā, nepieciešams aktivizēt ģimenes ārstu lomu pacientu informēšanā par PSA testu.
Būtiski! Izvērtēt e-veselības sistēmu kā platformu automatizētu atgādinājumu sūtīšanai par skrīningiem un PSA testu uz pacientu mobilajiem tālruņiem un e-pastiem.
8. Nodrošināt paliatīvās aprūpes pieejamību
Panākt, ka neārstējami slimi pacienti dzīves nobeigumu var pavadīt cieņpilni, nodrošinot viņiem iespēju saņemt palīdzību nepieciešamajā apjomā – gan paliatīvajās nodaļās stacionāros, gan mājas aprūpē.
9. Izstrādāt pacientiem saprotamus informatīvos materiālus
Lai uzlabotu pacientu informētības līmeni par savu diagnozi un ārstēšanas gaitu un mazinātu ārstu slodzi, izstrādāt precīzus un skaidrus informatīvos materiālus ar attiecīgajai pacientu grupai svarīgākajām atbildēm. Izvērtēt arī iespēju ieviest pacientu informācijas punktu, kas atbalsta un informācijas saņemšanai būtu sazvanāms visu diennakti.
10. Pētīt pacientu apmierinātību par saņemto pakalpojumu kvalitāti
Nodrošināt, lai vismaz reizi divos gados universitāšu slimnīcās notiek pētījums par pacientu apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem, personāla attieksmi un slimnīcas darba organizāciju. Atbilstoši pētījumu rezultātiem regulāri veikt uzlabojumus.
11. Izveidot psiholoģiskā atbalsta sistēmu
Nodrošināt gan ārstniecības personālam, gan arī pacientiem un viņu tuviniekiem psiholoģisku atbalstu krīzes brīžos. Pārskatīt un uzlabot esošo sistēmu, lai pacienta nāves fakts tuviniekiem tiktu paziņots iejūtīgi un atbilstoši starptautiskajam SPIKES standartam.
Līdz 2020. gada 4. martam LTV ziņu dienests gaidīs atbildi no LR Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, Veselības ministres Ilzes Viņķeles, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Andra Skrides, P. Stradiņa KUS valdes priekšsēdētājas Ilzes Kreicbergas un Rīgas Austrumu KUS valdes priekšsēdētāja Imanta Paeglīša kompetences robežās – ar potenciālo plānu un termiņu risinājumiem, kas uzlabotu onkoloģijas pacientu situāciju. Mēs turpināsim sekot šim tematam.
