Diagnoze – reibonis, zāles – vingrojumi 0
No lasītājas vēstules: “Labdien! Gribēju dalīties savā pieredzē, kas varētu noderēt citiem 36,6 °C lasītājiem. Pirms kāda laika mani sāka mākt reibonis: apguļoties vai pieceļoties galva tā sagriezās, ka dažkārt pat kļuva slikta dūša. Pāris mēnešu tā mocījos, nelīdzēja arī nekādi medikamenti, līdz ģimenes ārste nosūtīja pie neirologa. Jau izjautājot ārstei bija skaidrs, ka man, visticamāk, ir labdabīgs paroksizmāls pozīcijas reibonis. Veicot nopietnus izmeklējumus, aizdomas par citu saslimšanu neradās. Daktere ieteica ļoti vienkāršu vingrojumu kompleksu, kas jāizpilda trīsreiz dienā. Tik daudz pat neiznāca vingrot, jo jau pēc pirmās reizes reibšanu kā ar roku atņēma. Tāpēc, lūdzu, uzrakstiet par to sīkāk, lai arī citiem ar šo pašu diagnozi izdodas ātri izārstēties un lai cilvēki lieki netērē naudu zālēm! Ar cieņu – Biruta.”
Dzirdot garo vārdu salikumu labdabīgs paroksizmāls pozīcijas reibonis, pacientam, kuram tas diagnosticēts, būtu nevis jāuztraucas, bet teju vai jāpriecājas: tā ir izplatīta un ļoti vienkārši novēršama kaite. Tiesa, reibonis var liecināt arī par daudz nopietnākām veselības problēmām, tāpēc jebkurā gadījumā vajadzētu nevis censties ar nepatīkamajām izjūtām sadzīvot, bet gan konsultēties ar ārstu.
Izplatīta kaite
Labdabīgs paroksizmāls pozīcijas reibonis nav jauno laiku modes slimība. Pirmo reizi tas aprakstīts jau 1921. gadā, stāsta GK neiroklīnikas reiboņa kabineta ārste Ilze Seržante. Ziemeļamerikā ik gadu to konstatē 64 no 100 000 iedzīvotāju, bet par Latviju datu nav. Uzskata, ka šī patoloģija ir biežākais nestabilitātes cēlonis vecumā virs 50 gadiem, kaut gan reibonis mēdz piemeklēt arī gados jaunākus cilvēkus.
Raksturīgākās izpausmes – īslaicīgs reibonis, var būt slikta dūša vai pat vemšana, kā arī mirklīgi redzes traucējumi, ja mainās galvas stāvoklis, piemēram, to klanot, apguļoties vai pieceļoties, noliecoties, apsēžoties, sniedzoties pēc kāda priekšmeta augstākā plauktā. Taču sajūta, ka viss apkārt sagriežas, var piemeklēt arī ejot vai stāvot. Parasti karuselis ilgst tikai dažas sekundes, un jau drīz viss sastājas savās vietās. Šis reibonis ļoti reti ir nopietna veselības problēma, tomēr tas apgrūtina nepatīkamo fizisko sajūtu dēļ un izraisa bailes, ka kuru katru brīdi var pakrist uz līdzenas vietas, nogāzties uz kāpnēm vai zaudēt līdzsvaru un līdz ar to kontroli, braucot ar velosipēdu vai vadot automašīnu.
Vainīgi kristāliņi
Reiboni izraisa iekšējās auss patoloģija vienā vai otrā, retāk – abās galvas pusēs. Iekšējā auss, kas atbildīga gan par skaņu uztveri, gan līdzsvaru, ir ļoti sarežģīta un smalka struktūra. Viena no tās daļām ir vestibulārais labirints, ko veido trīs pusloka cirkulārie kanāli, kuri izvietoti dažādās plaknēs. Patoloģijas gadījumā tajos no citiem iekšējās auss apgabaliem nonāk sīksīki kalcija karbonāta kristāliņi, kas atbildīgi par jutību pret gravitāciju. Noteiktiem receptoriem raidot maldinošus signālus no nepareizās vietas, kristāliņi rada nobīdi realitātes uztverē. Rezultāts ir nestabilitātes sajūta, pat ja tai nav nekāda iemesla rasties. Nav viena noteikta cēloņa, kāpēc kristāliņi nonāk kanālos. To ietekmē dažādi faktori – traumas vai operācijas, ilgstoša atrašanās guļus uz muguras, izslimotas infekcijas slimības, arī iekšējās auss novecošana vai ģenētiskas noslieces.
Diagnozes nosaukums būtībā izsaka visu: labdabīgs – tātad nav nekas ļauns. “Tas nav priekšstāvoklis nopietnai patoloģijai, piemēram, insultam vai kādai deģeneratīvai saslimšanai,” skaidro ārste Ilze Seržante. Tā kā labdabīga paroksizmāla pozīcijas reiboņa pazīmes ir visai tipiskas, ārsts samērā ātri var noteikt diagnozi, iztaujājot pacientu, kā arī veicot specifisku vingrinājumu, kas provocē reiboņa epizodi: kad pacientam sāk reibt galva, sākas noteikta veida ritmiskas acu kustības (nistagms).
Arī ārstēšana ir ļoti vienkārša, izpildot speciālus vingrojumus: pagriežot galvu no vienas puses uz otru zināmā leņķī un turot noteiktā pozīcijā noteiktu laiku, var panākt, ka kristāli virzās uz to vietu iekšējā ausī, kur tiem būtu jāatrodas. Kad tas izdevies, reibonis pāriet. Kristāli var pārvietoties arī nejauši, un cilvēks tikai tad pamana, ka galva vairs negriežas. Reiboņi var atkārtoties, bet tad jau saprot, kas notiek, un var sev palīdzēt, grozot galvu tā, kā ārsts ieteicis.
Tā kā reibonim var būt arī daudz citu iemeslu, tostarp dažādas nopietnas veselības problēmas, ieteicams apmeklēt ārstu, ja reibonis atkārtojas nedēļu vai ilgāk.
