Diagnoze «ļaundabīgs audzējs» neaizliedz dzīvot 0
Onkoloģiskajiem pacientiem visā pasaulē par aizvien būtiskāku atzīst psihosociālās rehabilitācijas nepieciešamību. To akcentē arī ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, piedāvājot intensīvu piecu dienu rehabilitācijas nodaļu.
Latvijā psihosociālo rehabilitāciju onkoloģiskajiem pacientiem īsteno pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks”, kas jau ceturto gadu par saziedotiem līdzekļiem nodrošina vasaras nometnes, kur piecu dienu intensīvā rehabilitācijas programmā ir iespējams saņemt atbildes uz daudziem jautājumiem, kā arī satikt cilvēkus, kuri paši gājuši visam cauri.
Gunita Berķe, onkoloģisko pacientu biedrības “Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja: “Ir tā, ka psihosociālā rehabilitācija pēc onkoloģiskām slimībām citās ES dalībvalstīs, un te es domāju vecās ES valstis, ir neatņemama sastāvdaļa. Dānijā, Vācijā, Holandē, Lielbritānijā, Zviedrijā un arī Norvēģijā tiek nodrošināta psihosociālā rehabilitācija un atbalsts onkoloģiskajiem pacientiem. Tās nav nometnes, tie ir rehabilitācijas centri vai arī kādi hospitāļi, kuros visu gadu notiek rehabilitācijas programmas dažādām vēža lokalizācijām. Piemēram, Norvēģijā Montebello centrā, kur bijām un daļēji esam pārņēmuši programmu (gan nometņu veidā), ir kursi gan krūts vēža pacientēm pēc ķīmijterapijas, gan programma krūts vēža pacientēm kopā ar vīriem, programma vēža pacientiem un bērniem.”
Biedrība ir gatava ikvienam, kurš saskāries ar vēzi, palīdzēt saprast, ka tā nav tā slimība, kuru kāds gribētu izdzīvot, tomēr, ja tas ir noticis, ir jāārstējas un jādzīvo pilnvērtīgi tālāk. Tādēļ biedrība “Dzīvības koks” aicina ikvienu, kas reiz saņēmis diagnozi “ļaundabīgs audzējs”, pieteikties uz kādu no divām “Spēka avota” nometnēm, kas notiks šā gada jūlijā.
Jāpiebilst, ka kopumā šādu rehabilitācijas kursu jau saņēmuši gandrīz 200 cilvēki no visas Latvijas.
Šādas nometnes būtiskas ir arī tādēļ, ka Eiropas Savienībā veikti pētījumi liecina – 30 līdz 50% cilvēku, kas “pārdzīvojuši vēzi”, nevar tikt galā ar domu “man bijis vēzis”. Vēža pacienti ciešot no distresa, kas ir nepatīkama pieredze ar emocionālu, psiholoģisku, sociālu vai garīgu raksturu, kura traucē tikt galā ar slimību, tās sekām un ārstēšanu. Distress izpaužas, sākot no ievainojamības sajūtas, bailēm, skumjām, līdz pat klīniskai depresijai, nemieram, panikai, izolācijai, eksistenciālai un garīgai krīzei. “Tā kā Eiropā saslimstība ar vēzi palielinās, uzlabojoties ārstēšanas iespējām, palielinās arī to cilvēku skaits, kas pēc saslimšanas ar vēzi dzīvo daudzus gadu desmitus, viņiem ir jāpalīdz atgriezties normālā sociālā un darba dzīvē,” uzsver G. Berķe. “Vēl svarīgi, ka gandrīz 50% vēža pacientu ir darbaspējas vecumā. Slimojot cilvēks izkrīt no ekonomiski aktīvas dzīves, kļūst sociāli neaizsargāts. Ja neizdodas iekļauties atkal dzīvē, tad ir gan finansiālas, gan emocionālas problēmas, un tam ir jāpalīdz tikt pāri,” norāda biedrības vadītāja.
Biedrības vadītāja arī iezīmē Latvijas lielāko problēmu attiecībā uz saslimšanu ar šo slimību. Latvijā joprojām apmēram 60% vēžu atklāj III un IV stadijā, kad ārstēšana jau ir ļoti apgrūtināta un teju neiespējama, bet Eiropā aptuveni 60% atklāj I – II stadijā, kad cilvēka dzīvību var izglābt.
Uzziņa Nometnes “Spēka avots” norises laiks: no 1. līdz 6. jūlijam no 22. līdz 27. jūlijam Nometnes notiks viesu namā “Bille”, Amatas novadā, Drabešu pagastā. |
