Kā notiek pirmā konsultācija, kad pāris ierodas pie naprotehnoloģijas speciālista? 0
Ir aptuveni 45 minūtes ilga ievadlekcija: es rādu slaidus, lai pāri iepazīstinātu ar Kreitona modeļa auglības sistēmu. Skaidroju, kā sievietei jāveic gļotu novērojumi un kam tas domāts. Pirms un pēc katra tualetes apmeklējuma (gan urinācijas, gan vēdera izejas) jāpaskatās, kādas gļotas ir uz tualetes papīra. Dienas beigās novērojumi jāpiefiksē un tabulā jāielīmē attiecīga uzlīme. Rādu arī fotogrāfijas ar gļotu uztriepēm, lai sieviete saprastu, kā tabulā aprakstīt redzēto. Konsultantam jāiztaujā pāris, lai noskaidrotu, vai Kreitona modeli viņi vēlas izmantot ģimenes plānošanas nolūkā vai tāpēc, ka ir grūtības ieņemt bērniņu. Jāizzina, vai ir lietojuši kontracepciju, vai bijusi mākslīgā apaugļošana un tamlīdzīgi.
Pēc ievadlekcijas pārim jāizdomā, vai viņi grib izmantot auglības pazīšanas metodi vai ne. Ja piekrīt, jānopērk materiāli – A3 formāta tabula, uzlīmes, mācību grāmata, lai zinātu, kā rīkoties. Jāiegulda laiks, mazliet jāpalasa teorija, lai spētu analizēt gļotas. Grāmatā dots arī ievads anatomijā, fizioloģijā un naprotehnoloģijā.
Ar pāri tiekamies četras reizes ik pēc divām nedēļām. Pārrunājam grāmatā izlasīto, pārliecinos, vai viņi visu sapratuši. Skatāmies, vai pareizi veikti un ierakstīti novērojumi, vai tabulā pareizi salīmētas uzlīmes (auglīgajām dienām paredzētas baltas, neauglīgajām – zaļas, bet ar sarkanajām uzlīmēm iezīmē dienas, kad ir asiņošana). Pārliecība sievietei rodas ar laiku, sevi novērojot. Jo vairāk pēta un raksturo izdalījumus, jo drošāka viņa kļūst. Sākumā daudzas nesaprot, ko redzējušas, taču, vairojoties pieredzei, viss ir kārtībā. Pēc ceturtā apmeklējuma ir neliels pārbaudes darbs, lai konsultants saprastu, vai pāris ir apguvis sistēmu un brīvi interpretē tabulu. Tikšanās notiek arvien retāk, jo Kreitona modeļa mērķis ir panākt patstāvīgu rīcību.
Tikai pēc tam, kad modelis jau tiek izmantots, bet ir grūtības ieņemt bērniņu, viņi dodas pie naprotehnologa. Speciālists izvērtē menstruālā cikla novērojumu tabulas un, pamatojoties uz tām, nosūta uz analīzēm, izmeklējumiem vai nosaka ārstēšanu. Lai apmeklētu naprotehnologu, jābūt novērotiem vismaz diviem cikliem.
Vai tas nav pārāk sarežģīti? Cilvēki taču ir slinki, negrib sevi apgrūtināt, mūždien trūkst laika!
Ir slinki, taču ir dažāda motivācija. Tie, kam ir grūtības ieņemt bērniņu, ir gatavi rīkoties, veltīt laiku, jo viņiem ir mērķis. Bet ar tiem, kas to grib izmantot kā ģimenes plānošanas metodi, ir dažādi.
Šī gan nav vienīgā ģimenes plānošanas metode. Ir Bilinga metode un simptotermālā metode, var izmantot prezervatīvus, hormonālo kontracepciju. Bet, ja ir grūtības ieņemt bērnu un pāris grib meklēt tieši naprotehnoloģisku palīdzību, der tikai Kreitona modelis.
Kas jūs pamudināja apgūt naprotehnoloģiju?
Mēs ar vīru izmantojām simptotermālo, dabisko ģimenes plānošanas metodi. Esmu mediķe, tāpēc zinu, ko skaļi nestāsta par kontracepcijas metodēm, par to ietekmi uz sievietes veselību. Sapratu, ka es šos mākslīgos paņēmienus negribu mēģināt nevienu reizi. Dabiskais ģimenes plānošanas veids bija mana un vīra izvēle.
Toreiz cilvēki, kas mācīja šo metodi, pieminēja, ka ir vēl kāda dabiskā ģimenes plānošanas metode – naprotehnoloģija. Studēju Medicīnas fakultātes pēdējos kursos, nodomāju, ka ar to savu nākotni nesaistīšu, būšu anestezioloģe, bet viss izvērtās citādi. Kad jau biju iestājusies 1. kursā anestezioloģijā, Rīgā notika konference par naprotehnoloģiju. Lektori bija ārsti no Polijas un Īrijas, kuri jau strādāja ar šo metodi. Polijā to izmanto daudzās klīnikās. Šajās lekcijās pirms pāris gadiem uzzināju, ka naprotehnoloģija ir ne tikai ģimenes plānošanas, bet arī neauglības ārstēšanas metode. Sāku arvien vairāk par to lasīt un sapratu – jā, es to gribu darīt. Tas, protams, negāja kopā ar anestezioloģiju, tāpēc savu rezidentūru nomainīju ar ģimenes medicīnu, jo naprotehnologi lielākoties ir ģimenes ārsti un ginekologi. Taču daudziem ginekologiem acis ir aizvērtas, viņi neredz, ka bez kontracepcijas līdzekļiem ir vēl citi ģimenes plānošanas varianti.
Kā notika mācības Amerikas Savienotajās Valstīs?
Divas reizes pa 10 dienām mācījos Pāvesta Pāvila VI institūtā, kas atrodas Omahā, Nebraskas štatā. Mums, aptuveni 100 interesentiem (galvenokārt no Amerikas, daži bija arī no Eiropas), bija intensīvi kursi no deviņiem rītā līdz deviņiem vakarā. Mums stāstīja par gļotām, hormoniem, izmeklējumu un terapijas taktiku, darbu ar pāri, novērojumu veikšanu.
Esmu ieguvusi konsultantes sertifikātu. Lai kļūtu par naprotehnoloģijas skolotāju, jāstrādā vismaz ar 18 pāriem un jānokārto galapārbaudījums Tagad man ir tik daudz pāru, ka varu pieteikties eksāmeniem.
Vai Amerikā šī metode ir populāra?
To izmanto arvien biežāk, jo vairāk pāru uzzina par to. Man ir prieks, ka naprotehnoloģija kļūst populārāka arī Eiropā. Pionieres bija tādas valstis kā Polija un Īrija, tagad tām pievienojusies Francija, Šveice, Spānija un Anglija.
Lietojot šo metodi, līdz šim 800 pāriem Eiropā bijusi veiksmīga grūtniecība, bet 150 pāri sekmīgi ieņēmuši bērniņu, kaut gan anamnēzē bijusi neveiksmīga mākslīgā apaugļošana. Jā, naprotehnoloģiju pārsvarā izvēlas tie, kas visu pārējo jau izmēģinājuši, lai tiktu pie bērna. Šī metode viņiem ir pēdējais salmiņš.
