Diabēta un aptaukošanās problēmu risinājumam vajadzīga lielāka sabiedrības iesaiste 0
Cukura diabēts ir visizplatītākā hroniskā slimība Eiropā, un Pasaules Diabēta dienai veltītajā diskusijā “Aptaukošanās slimība un diabēts. Vienu ārstējot, no otra pasargājam” dalībnieki bija vienisprātis, ka 2. tipa cukura diabēta attīstība saistīta ar aptaukošanos un lieko svaru, mazaktīvu dzīvesveidu un ģenētiskiem faktoriem, kā arī, ka tieši aptaukošanās palielina sirds un asinsvadu, onkoloģisko, elpošanas orgānu slimību attīstību – paralēli 2. tipa cukura diabēta attīstību, informē diskusijas organizators “Mēness aptieka”.
Saslimstība un diabēta izraisīto nāves gadījumu skaits turpina pieaugt ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. 2023. gadā mūsu valstī pirmreizējo cukura diabēta pacientu skaits bija 7 712. Pasaules Veselības organizācijas reģionā ar cukura diabētu slimo aptuveni 64 miljoni pieaugušo un 300 000 bērnu, jauniešu. Dati liecina, ka pasaulē katrs desmitais cilvēks vecumā no 20 līdz 79 gadiem slimo ar cukura diabētu.
Diabētam tāpat kā ar pārmērīgu tauku uzkrāšanos saistītajai slimībai, ko pazīstam kā aptaukošanos jeb adipozitāti, – iemesls nav viens, to rašanos veicina vairāku faktoru mijiedarbība. Būtiskais – sekojot savam svaram, nepieļaujot aptaukošanos vai arī šo slimību ārstējot, no otrā tipa cukura diabēta ir iespējams izvairīties.
“Farmaceits ir pieejamākais veselības speciālists, un bieži vien pirmais redz “sarkanos karogus”, ka pacienta sūdzības par regulāru nogurumu, grūti dzīstošām brūcēm, roku tirpšanu, iespējams, saistāmas ar cukura diabētu, īpaši, ja papildus ir vēl liekais svars. Nereti, kad pacientam iesakām apmeklēt ģimenes ārstu, no tā vai jau tālāk citiem speciālistiem saņemot norādi par medikamentozu ārstēšanu, viņš atgriežas aptiekā – ir gandarījums, ka ieteicām apmeklēt ārstu. Ja klients izvēlas vienu aptieku, tad arī laika gaitā redzam uzlabojumus, ka pakāpeniski zāļu jālieto aizvien mazāk, līdz stāvoklis uzlabojas un veselība atgūta. Būtiski cilvēkam gūt atbalstu ne tikai no veselības aprūpes speciālistiem, bet arī ģimenes, tuviniekiem,” diskusijā sacīja “Mēness aptiekas” farmaceite Evita Lārmane. Tāpat diskusijas dalībnieki vairākkārt uzsvēra, ka tieši tuvinieku izpratne, veselīgs uzturs un aktīvs dzīvesveids ir būtiski priekšnosacījumi, atgūstot veselību, ja ir aptaukošanās. Tikai rūpīgi izvērtējot katra pacienta veselību, atsevišķos gadījumos kā ārstēšanas metode tiek izvēlēta bariatrijas operācija, apstiprināja “AIWA Clinic” ķirurgs , Latvijas Aptaukošanās aprūpes asociācijas valdes loceklis Maksims Mukāns.
Dati liecina, ka līdz pat 90% otrā tipa diabēta pacientu ir konstatēts liekais svars. Lai arī pētījumi, noskaidrojot tieši kādā veidā aptaukošanās veicina otrā tipa cukura diabēta rašanos, vēl joprojām turpinās, par šādas saistības esību zinātnieki un ārsti vairs nešaubās.
Latvijā ar cukura diabētu slimojošo skaits 2022. gadā ir 98 055 (~ 39 % vīrieši, 61 % sievietes). Šogad pirmreizēji reģistrēto cukura diabēta pacientu skaits tuvojas astoņiem tūkstošiem, 46 % no viņiem ir vīrieši, 54 % – sievietes*.
“Mēness aptiekas” rīkotajā diskusijā piedalījās Una Gailiša, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe, Endokrinoloģijas centra ambulatorās daļas vadītāja, Endokrinologu asociācijas priekšsēde, Indra Štelmane, medicīnas zinātņu doktore, endokrinoloģe, diabetoloģe, Latvijas Diabēta federācijas prezidente, Lolita Vija Neimane, dietoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, studiju programmas “Uzturs” un “Uzturzinātne” vadītāja, Maksims Mukāns, ķirurgs “AIWA Clinic”, Evita Lārmane, “Mēness aptiekas” farmaceite, Gunta Freimane, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja, psiholoģijas un sociālo zinātņu maģistre, docētāja un zinātniskā asistente Rīgas Stradiņa universitātē.
Jau vēstīts, ka sabiedrības izpratne par liekā svara un aptaukošanās ietekmi uz 2. tipa cukura diabēta attīstību pieaug, atklāts, salīdzinot pirms diviem gadiem un šogad oktobrī “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veikto aptauju rezultātus par cukura diabēta riskiem.
Šī gada aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji kā galveno cukura diabēta riska faktoru norāda aptaukošanos, kam seko saldumu un saldinātu dzērienu pārmērīga lietošana, kā arī mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars. No 2024. gadā veiktās aptaujas dalībniekiem 75% ir pārliecināti, ka liekais svars izraisa cukura diabētu – šādi domājošo kļuvis vairāk, jo pirms diviem gadiem tā atbildēja 65% aptaujāto. Lieko svaru kā riska faktoru visbiežāk – 78% – norādījuši iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, nedaudz zemāks šis rādītājs ir jaunāku cilvēku vidū, vecumā no 18 līdz 29 gadiem tā ir atbildējuši 72% aptaujāto. Reģionālā griezumā šāds priekšstats visplašāk ir izplatīts Rīgas (79%) iedzīvotāju vidū, 2022. gadā visvairāk tā uzskatīja Pierīgas iedzīvotāji (70%). Vismazāk to, kuri uzskata, ka tieši liekais svars izraisa cukura diabētu, dzīvo Latgalē (66%).
