Diabēta pandēmijas apturēšanai nepieciešams zaļais koridors 0
Diabēta pacientu ārstēšanai būtu vajadzīgs zaļais koridors, kā tas ir onkoloģijā. Pacientiem pie speciālista vai slimnīcā ir jānonāk savlaicīgi nevis tad, kad slimības komplikāciju dēļ tiem jau ir kaut kas amputēts. Diabēta ārstēšanai ir labi, jauni medikamenti, bet tiem jābūt pieejamiem, lai mēs varētu tos pacientiem lietot agrīnā slimības stadijā, TV24 raidījumā “Dr.Apinis” skaidroja endokrinoloģe, Latvijas Endokrinologu asociācijas vadītāja Una Gailiša.
Eksperti raidījumā atzina, ka saslimstība ar diabētu pieaug visā pasaulē, Latvijā diabēts ir vismaz 100 000 cilvēku. To var raksturot kā pandēmiju, tāpēc ir jāpanāk tās ierobežošana. Diabēts parasti noved arī pie sirds un asinsvadu slimībām.
Invazīvais kardiologs Kārlis Trušinskis akcentēja, ka problēma ir kompleksa, jo diabēta pacienti mirst no sirds un asinsvadu slimībām. Tādēļ bieži vien, lai uzlabotu pacientu situāciju, ir jālieto medikamenti, kas mazina ne tikai diabētu, bet arī palīdz uzlabot sirds un asinsvadu veselību, palīdz arī nezaudēt kāju, kas novērš šos kompleksos riskus. Mēs virzāmies tajā virzienā, ka ārstēšanai jābūt vērstai ne tikai uz cukuru organismā, bet arī uz citām saistītām kaitēm.
Šobrīd ir pieejami medikamenti, kas ir ļoti piemēroti diabēta pacientiem un efektīvi mazina arī kardiovaskulāros riska faktorus, šos medikamentus nosaka arī starptautiskās diabēta ārstēšanas vadlīnijas. Diemžēl pacienti kā kompensējamus šos medikamentus nevar lietot savlaicīgi, kad blakus slimības vēl nav attīstījušās. Kā skaidroja Una Gailiša, medikamenti ir, bet iespējas izrakstīt tos ar kompensāciju nav, endokrinologam vispirms ir jāizraksta lētās un neefektīvās zāles un tikai pēc tam efektīvās, kad pirmās nelīdz. Tas neļauj savlaicīgi palīdzēt diabēta pacientiem ar augstu kardiovaskulāro risku.
Cukura diabēts ir viens no vadošajiem faktoriem, kas veicina aterosklerozi, pirmkārt, kāju asinsvados, tādēļ diabēta pacientiem ir risks pazaudēt kāju. Gaidāmais diabēta pacientu pieaugums mūs ļoti uztrauc, norādīja asinsvadu ķirurgs Dainis Krieviņš. Liels papildu risks ir arī smēķēšana. Diabēts asinsvadu bojāšanos ātrumu palielina trīs reizes, smēķēšana – vēl četras reizes. Ja diabētu izdodas kontrolēt, tad ateroskleroze tiek piebremzēta.
2. diabēta tips ir visplašāk izplatītais slimības veids. Visbiežāk diabēts rodas no lielā svara, tāpēc svarīgs ir veselīgs dzīvesveids, kustības, pareizs uzturs. Diabēta risks ir augsts profesijās, kurās darbs ir sēdošs, tāpēc cilvēkiem jādomā, kā sevi fiziski nodarbināt. Šo profesiju klāsts turpina pieaugt. Lai gan 2. tipa diabēts lielākoties skar gados vecākus cilvēkus, tas kļūst “jaunāks” – arvien vairāk bērnu ir ar lieko svaru, kas ir būtisks diabēta saslimšanas riska faktors.
