Kas palicis nepateikts grāmatu tūkstošos par Džona Kenedija slepkavību? 0
Viņš gleznoja ar citu cilvēku dzīvēm
1963. gada 22. novembrī Dalasā tika nogalināts ASV 35. prezidents Džons Ficdžeralds Kenedijs (DFK). Tobrīd viņam bija 46 gadi un viņa prezidentūra bija ilgusi tikai 1037 dienas. Aukstā kara dramatiskie notikumi Berlīnē 1961. gadā un Kubas raķešu krīze 1962. gadā, kad pasaule bija par matu no kodolkatastrofas, piešķīra viņa neilgajai valdīšanai īpašu vietu ASV un pasaules vēsturē. Kenedijs ienāca Baltajā namā līdz ar televīzijas ēras sākumu un lieliski prata izmantot plašsaziņas līdzekļus savā politiskajā karjerā un tēla veidošanā un panākt, ka viņa dzīves laikā netika publicēti fakti par prezidenta ārlaulības sakariem un viņa atkarību no pretsāpju zālēm. “Viņš bija mākslinieks, kurš gleznoja ar citu cilvēku dzīvēm,” Kenediju raksturojis kāds no viņa vēlēšanu kampaņas darbiniekiem. Pasaules ietekmīgākajam cilvēkam, par kādu tiek uzskatīts ASV prezidents, nebija sveša pašironija. Kādam savas administrācijas darbiniekam viņš uzdāvināja sudraba kausu ar iegravētu indiešu parunu: “Pasaulē ir trīs reālas lietas: Dievs, cilvēka vājības un smiekli. Pirmās divas ir ārpus mūsu saprašanas, tādēļ mums jādara, ko varam, ar trešo.” Būdams izskatīgs un asprātīgs, kara varoņa slavas apvīts un šarmantās, bet paša nekaunīgi krāptās pirmās lēdijas Žaklīnas pavadīts, ar tēva naudu un sakariem politikas un biznesa aprindās Kenedijs ieguva vēlētāju balsis un amerikāņu simpātijas. Aiz kadra paliekot viņa padomniekam un runu autoram Teodoram Sorensenam, kuru prezidents dēvēja par savu “intelektuālo donoru”, vēsturē iegājusi Kenedija uzruna amatā stāšanās ceremonijā 1961. gada 20. janvārī: “Nejautājiet, ko valsts var darīt jūsu labā, bet gan – ko jūs varat darīt valsts labā!”
Sazvērestības teorijas nerimst
50 gados kopš Kenedija slepkavības izdots aptuveni 50 000 grāmatu, kurās analizēta viņa nepilnus trīs gadus ilgusī prezidentūra un mēģināts atbildēt uz jautājumu: kas nogalināja DFK? Sagaidot traģiskā notikuma pusgadsimta gadskārtu, ar jaunu spēku uzvirmojušas sazvērestības teorijas par DFK nāves apstākļiem. Laikraksta “The Guardian” grāmatu apskatā ironiski atzīmēts, ka, spriežot pēc izdevumu skaita par DFK personību un traģisko nāvi, var rasties iespaids, ka arī grāmatu izdevēji un tirgotāji būtu starp aizdomās turamajiem Kenedija nogalināšanā. Aptaujas liecina, ka vairākums amerikāņu netic īpašās komisijas DFK slepkavības izmeklēšanai secinājumam 1964. gadā, ka prezidentu nogalinājis slepkava vienpatnis Lī Hārvijs Osvalds, kuru pēc divām dienām Dalasas policijas ēkā nošāva Džeks Rūbijs. Gūzmā grāmatu analizēta DFK prezidentūra, uzskaitīts viņa draudzeņu pulks, atzīta viņa atkarība no pretsāpju zālēm un minēti desmitiem varbūtējo vaininieku viņa nogalināšanā, taču noziegums nav atklāts. Starp aizdomās turētajiem ir mafijas darboņi, kuri pēc Kastro nākšanas pie varas Kubā zaudēja miljardiem dolāru; Federālā izmeklēšanas biroja un Centrālās izlūkošanas pārvaldes aģenti, kurus Kenedijs nodēvēja par “bastardiem” pēc slikti koordinētā iebrukuma Kubā izgāšanās; viceprezidents Lindons Džonsons, kurš kļuva par prezidentu pēc Kenedija nāves utt. Ar visneapvaldāmāko iztēli apveltītie sazvērestības teoriju aizstāvji pat izteikušies, ka DFK varētu būt nogalinājis beisbola spēlētājs Džo Dimadžio, kurš kādu laiku bija precējies ar Holivudas dīvu Merilinu Monro, kas bija viena no daudzajām Kenedija draudzenēm un mira mīklainos apstākļos 1962. gadā pēc antidepresantu pārdozēšanas. Dimadžio esot bijis pīļu mednieks un, greizsirdības un atriebības jūtu pārņemts, varējis pavērst ieroci pret DFK, kurš bijis nevaldāms brunču mednieks. Virkne autoru izvērsuši DFK un MM sakaru kā sazvērestības teorijas atzaru, ko solīdi pētnieki neņem nopietni. Uzturot intrigu, nākamgad Holivudas studijā “Warner Brothers” paredzēts pabeigt filmu par mafijas un FIB sazvērestību DFK nogalināšanā, galvenās lomas atveidojot Leonardo di Kaprio un Robertam de Niro.
Apšauba, vai Osvalds rīkojies viens
Daudz argumentētākas ir vairāku FIB un CIP veterānu atmiņas par darbu drošības situācijas izvērtēšanā pirms DFK ierašanās Dalasā, secinot, ka nav pietiekami apzināti varbūtējie apdraudējumi. Nav pat izmeklēta kāda cilvēka darbība, kas bijis drošības dienestu sarakstā, jo neilgi pirms Kenedija vizītes Teksasā bija izteicis draudus prezidentam. DFK apmeklējuma laikā šis cilvēks atradies Dalasā un redzams kādā no fotogrāfijām pūlī netālu no slepkavības vietas pie skolas grāmatu noliktavas ēkas.
Pirms divām nedēļām intervijā raidsabiedrībai NBC ASV valsts sekretārs Džons Kerijs atzinis, ka viņam joprojām ir “nopietnas šaubas”, vai Lī Hārvijs Osvalds darbojies viens, nogalinot DFK. Pāris dienas pēc intervijas NBC cits amerikāņu žurnālists lūdza Keriju plašāk izteikties par viņa paustajām šaubām, vai Osvalds vienatnē nogalinājis DFK, taču saņēma strupu atteikumu. “Man ir viedoklis, un es netaisos tajā iedziļināties,” teica Kerijs, piebilstot, ka “tas nav kaut kas tāds, ko, manuprāt, vajadzētu komentēt, un noteikti ne šajā laikā.” – “Es neiedziļināšos tajā,” Kerijs atcirta, kad žurnālists neatlaidās. “Tas ir nepiedienīgi, un es nedarīšu neko vairāk kā pateikšu, ka man ir viedoklis šajā jautājumā. Taču nebūtu pareizi, cienīgi vai piedienīgi man izteikties tālāk,” Kerijs attrauca. ASV plašsaziņas līdzekļu ieskatā, pusgadsimtu pēc DFK slepkavības valsts sekretāra paustās šaubas par oficiālās izmeklēšanas komisijas secinājumu, ka Osvalds bijis slepkava vienpatnis, piedevušas negaidītu asumu pēdējiem atklājumiem par vismīklaināko slepkavību valsts vēsturē un sola jaunus pētījumus, jo vēl nav atslepenoti tūkstošiem dokumentu šajā lietā.
