Dezinformatori Igaunijā rada paniku par atslēgšanos no Krievijas energotīkla; kritiskā infrastruktūra tiek apsargāta 25
Jau šajā nedēļas nogalē Baltijas valstu energosistēmas atvienosies no Krievijas energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL tīkla un pievienosies kontinentālās Eiropas energosistēmai. Šis solis ir nozīmīgs Baltijas valstu ilgtermiņa drošībai, jo sniegs pilnīgu neatkarību no Krievijas energosistēmas. Šo notikumu vairāk vai mazāk veiksmīgi izmanto arī dezinformācijas izplatītāji, lai mēģinātu sabiedrībā radīt trauksmi.
Arī Latvijā novēroti mēģinājumi maldināt sabiedrību par šo tēmu, taču kopumā pagaidām nav fiksētas masveida organizētas dezinformācijas kampaņas. Līdzīgi ir arī Lietuvā – arī tur tādas nav novērotas. No visām Baltijas valstīm Igaunijā ir jūtama vislielākā trauksme par nedēļas nogalē gaidāmo atslēgšanos no BRELL tīkla, par to vairāk vēstī portāls lsm.lv.
Satraukumu galvenokārt veicina interneta vidē izplatīta nepatiesa informācija, ka Igaunijā uz 72 stundām jeb trīs diennaktīm tiks pārtraukta elektrības piegāde, un tāpēc glābšanas dienesti mudinot iedzīvotājus sagatavot pārtikas un ūdens krājumus, kā arī pirkt elektrības ģeneratorus.
Jau vēstījām arī par AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētāja pausto, ka Latvijā no enerģētikas viedokļa esot vislabākā situācija Baltijas valstīs. “Iedzīvotājiem šajā energosistēmas atslēgšanas periodā tomēr būs jārēķinās ar “dezinformācijas vilni”. Normālā situācijā mūsu energosistēma ir droša, mums ir vairāki starpvalstu savienojumi. Latvijā ir ļoti daudz energojaudas, arī Baltijā ir savas energojaudas, tā ka tādām milzīgām problēmām nevajadzētu būt.”
Arī Igaunija ir rūpīgi sagatavojusies gaidāmajam notikumam, izvērtējot riskus un izstrādājot plānus to mazināšanai. Par teorētiski sliktāko iespējamo scenāriju tur, kā raksta lsm.lv, runā par elektrības padeves pārtraukumu uz 72 stundām, – “šādam uztraukumam nav pamata. Tā bija informatīva piezīme, nevis centrālais vēstījums vai apgalvojums, ka tas noteikti notiks,” komentējis eksperts.
Pēc šīs konferences sociālajos medijos un ar Krieviju saistītajos plašsaziņas līdzekļos, kuri joprojām pieejami Igaunijā, masveidā sāka izplatīties nepatiesa informācija, ka pēc atslēgšanās no BRELL tīkla visā Igaunijā trīs dienas nebūs elektrības.
Glābšanas dienesta ieteikumi, kas veicina vispārēju sabiedrības informētību, ir interpretēti kā uzsaukums (mudinājums) iedzīvotājiem doties vairumā iepirkt pārtiku, sagatavot ūdens krājumus, sagādāt elektrības ģeneratorus. Lsm.lv norāda, ka tas patiešām ir izraisījis satraukumu Igaunijas iedzīvotāju vidū, jo, kā ziņo kaimiņvalsts mediji, ir strauji pieaudzis elektrības ģeneratoru pirkšanas apjoms, daudzkārt pārsniedzot šajā laikā ierasti pārdoto daudzumu.
Šajā gadījumā tiek radīta šķietama krīzes situācija, kas patiesībā nepastāv, ar nolūku sabiedrībā izraisīt bailes un satraukumu.
Turklāt, turpinot dezinformāciju par it kā gaidāmo ilglaicīgo elektrības pārrāvumu, Krievijas un Baltkrievijas medijos tiek stāstīts, ka Baltijas valstīs pie varas ir tik lieli rusofobi, ka tie drīzāk ir gatavi likt iedzīvotājiem trīs dienas ziemas laikā sēdēt bez elektrības, nekā sadarboties ar saviem “lādzīgajiem” kaimiņiem, raksta portāls.
Igaunijas kritisko elektrības infrastruktūru apsargā policija un “Kaitseliit”
Igaunijas policija un zemessardze “Kaitseliit” (“Aizsardzības līga”) sāka apsargāt Igaunijas vissvarīgāko elektroenerģijas infrastruktūru, piemēram, apakšstacijas un galvenās augstsprieguma elektrolīnijas, vēstīja laikraksts “Postimees”.
Iemesls tam ir apjaustais paaugstinātais sabotāžas risks saistībā ar sestdienas rītā notikušo elektrotīkla atslēgšanu no Krievijas elektrotīkla, norāda amatpersonas.
“Policija sadarbībā ar Klimata ministriju kartēja vairāk nekā 40 objektus visā Igaunijā, kuriem ir vislielākā ietekme uz elektroenerģijas piegādi.
Dažas no šīm vietām ir pievienotas policijas patrulēšanas maršrutiem, savukārt citas apsargā policijas un “Kaitseliit” personāls.
Katru dienu tiek iesaistīti aptuveni 120 “Kaitseliit” zemessargu,” sacīja policijas preses pārstāve Lēni Almosena.
Policijas operācijas aktīvākais posms ir no trešdienas līdz 15.februārim. Tomēr policija jau kopš gada sākuma ir neregulāri patrulējusi attiecīgajās vietās.
Precīzs “Kaitseliit” apsargāto objektu skaits nav zināms. Igaunijas elektrotīkla visneaizsargātākie punkti ir pārvades sistēmu operatora “Elering” lielākās apakšstacijas, piemēram, Harku, Pisi un Narva, kā arī augstsprieguma elektropārvades līnijas starp Igauniju un Latviju un jūras elektrolīniju kabeļi.
Igaunija, Latvija un Lietuva atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem sestdienas rītā. Tā kā Baltijas valstīm līdz svētdienas vakaram ir patstāvīgi jānodrošina eletroapgāde, elektroenerģijas infrastruktūra ir īpaši neaizsargāta pret sabotāžu. Svētdienas vakarā ir plānots ieslēgt vienu maiņstrāvas kabeli pie Lietuvas un Polijas robežas, kas savieno Baltijas valstis ar Centrāleiropas elektrotīklu.
Paaugstinātas bīstamības laikā galvenās vietas papildus elektroniskajai uzraudzībai tiks apsargātas ar bruņotu apsardzi.
“Apdraudējumu novērtējums nav būtiski mainījies, salīdzinot ar ierasto, taču pārejas periodā mēs esam neaizsargātāki nekā parasti. Parasti kritiskās enerģētikas infrastruktūras objektu drošības garantēšana ir īpašnieku un operatoru atbildība, bet pašlaik ir svarīgi, lai elektroenerģijas ražotāji un infrastruktūras īpašnieki varētu pilnībā pievērsties tehniskajai pusei,” komentēja iekšlietu ministra padomnieks Votele Pei.
Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori ir ieguldījuši lielu darbu 15 gadu garumā, lai šis process noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.
“Latvijas integrācija Eiropas energosistēmā, tāpat kā integrācija Eiropas Savienībā un NATO, ir izšķirīgi svarīga un loģisks nākamais solis ceļā uz pilnīgu energoneatkarību. Ciešā sadarbībā Baltijas pārvades sistēmas operatoriem ir izdevies veiksmīgi sagatavot šo vērienīgo Eiropas kopīgo interešu projektu ar nozīmīgu ES līdzfinansējumu, tādā veidā neradot būtisku ietekmi uz pārvades tarifu un elektroenerģijas cenām,” uzsver AST valdes priekšsēdētājs Irklis.
Atbilstoši Baltijas valstu sistēmas operatoru paziņojumam, BRELL līgums par Baltijas energosistēmu darbu Krievijas kontrolētajā IPS/UPS tīklā zaudēs spēku 2025.gada 7.februārī. Jau
2025.gada 8.februārī Baltijas operatori atslēgs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas no IPS/UPS tīkla, pārtraucot Baltijas 21 savienojumu ar Krievijas energosistēmu.
Pēc tam tiks veikts Baltijas energosistēmas izolēta darba tests. Pēc testa pabeigšanas 2025.gada 9. februārī Baltijas valstu energosistēma plāno sinhroni pieslēgties kontinentālās Eiropas energosistēmai – sinhronizācija notiks pa Lietuvas – Polijas 400 kV gaisvadu elektropārvades līniju.
“Sinhronizācija” nozīmē, ka Baltijas un kontinentālās Eiropas energosistēmās ģeneratoru rotācijas frekvences tiks salāgotas, paaugstinot energosistēmas darbības stabilitāti. Patērētāji sinhronizācijas pārslēgumus nejutīs. Pārslēgšanās process ir saistīts ar paaugstinātu risku, bet ar speciālu energosistēmas režīmu riski ir akceptējami. Īpaši sensitīviem patērētājiem šo risku pārslēguma laikā vēlams ņemt vērā.
