Ja Eiropa propagandas karā Krieviju uzvar savās mājās, tad to nevar teikt par visu pārējo pasauli 42
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar dezinformāciju un viltus ziņām ikdienā saskaras teju vai katrs ES iedzīvotājs, īpaši tie, kuri lieto sociālos tīklus. Pirms kāda laika tās pamatā bija saistītas ar Covid-19 pandēmiju un vakcinācijas bubuli, bet šobrīd plašsaziņas telpā dominē Krievijas informatīvais karš, kura rezulātā izplatīto maldinošo saturu var atpazīt, tikai liekot lietā medijpratību, tostarp informācijas avotu pārbaudi.
Informatīvajā karā izmanto dažādas metodes, piemēram, “mediju klonus”, kad zem respektablu un uzticamu mediju nosaukumiem sociālajos tīklos publicē maldinošu informāciju vai fotogrāfijas, kuras nepārbaudot cilvēki cits citam bieži vien pārsūta, tādējādi vairojot melus un nepatiesību.
Tāpat lietā liek viltus profilus, kuri safabricē ziņu saturu, tostarp neesošus Eiropas Parlamenta (EP) lēmumus, kā arī tiek uzturētas veselas “troļļu fabrikas”, kurās algoti komentētāji steidz atbalstīt Krievijas agresiju un nomelnot Ukrainas tautu. Cīņā pret dezinformāciju EP administrācija veic dažādas aktivitātes, piemēram, monitoringu, uzraudzību, dažādus pētījumus, apmācības, nodarbojas ar izpratnes līmeņa celšanu, dažkārt arī ar atmaskošanu.
Latvija soli priekšā kaimiņvalstīm
Baltijas valstu žurnālisti EP tika iepazīstināti ar “Eurobarometer 2022” pētījumu, kas parāda dažādu ES valstu iedzīvotāju spēju atpazīt viltus ziņas un atšķirt manipulatīvu saturu no patiesas informācijas. Latvijas iedzīvotāji šajā ziņā apsteidz vidējos ES valstu rādītājus un ir soli priekšā abām kaimiņvalstīm – Lietuvai un Igaunijai, Baltijas valstīs demonstrējot vislabāko sniegumu medijpratībā.
Uz jautājumu “cik bieži pēdējās nedēļas laikā esat saskārušies ar dezinformāciju vai viltus ziņām?”, 33% aptaujāto Latvijas respondentu atzīst, ka bieži vai pat ļoti bieži. Vidēji ES valstīs dezinformācijas ietekmi būtiski izjutuši 28% respondentu, Lietuvā – 27%, bet Igaunijā – 23%. Tāpat Latvijas iedzīvotāji jūtas gana pārliecināti, ka spēj atpazīt dezinformāciju, ja ar to saskaras. No pētījuma nākas secināt, ka 64% aptaujāto Latvijas respondentu ir pietiekami medijpratīgi, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā tādu ir mazāk – attiecīgi 58% un 56%.
Visbiežāk ar viltus ziņām un dezinformāciju ir saskārušies Bulgārijas, Ungārijas un Rumānijas iedzīvotāji, bet visretāk – Nīderlandes, Dānijas, Vācijas, Somijas un Zviedrijas respondenti. Savukārt vispārliecinātākie par spēju atpazīt manipulatīvu informāciju ir Īrijas, Maltas un Somijas iedzīvotāji, bet visnepārliecinātākie – Polijas, Dānijas, Igaunijas, Čehijas un Beļģijas pārstāvji. No Latvijas aptaujā piedalījās 1014 respondenti.
Nav gatavi esošajai situācijai
Baltijas valstis jau ilgstoši brīdināja Rietumeiropu par dezinformācijas draudiem no Krievijas, taču tam trūka dzirdīgu ausu, tā tikšanās laikā ar Baltijas valstu žurnālistiem pauda EP deputāts no Francijas Rafaēls Gluksmans, kurš vada EP īpašo komiteju jautājumos par ārvalstu iejaukšanos visos ES demokrātiskajos procesos, tostarp dezinformāciju. “Tā kā līdz karadarbības sākumam Ukrainā liela daļa eiropiešu neizjuta nekādus draudus no Krievijas puses, šobrīd viņi nav pietiekami gatavi esošajai situācijai. Ir pat tādi, kas joprojām brīnās, ka aiz dažādām manipulatīvām darbībām ar informāciju stāv Putina režīms,” teic R. Gluksmans.
Politiķa skatījumā prokrievijas naratīvs pietiekami daudzu prominentu eiropiešu prātos nepazūd, jo “ierakumi bijuši ļoti dziļi”. Tomēr situācijai, viņaprāt, ir jāmainās, jo Krievijas režīms skaidri demonstrē, ka cīnās pret Eiropu un tā mērķis ir iznīcināt eiropiešu demokrātiskās sabiedrības modeli. Taču R. Gluksmans nav pārāk optimistisks par to, ka ES valstu iedzīvotāju attieksme un domāšanas veids mainīsies ātri. “Ir nepieciešams laiks, lai mainītu daudzu Eiropas valstu iedzīvotāju domāšanas veidu un izpratni par Krievijas dezinformācijas klātbūtni publiskajā telpā,” vērtē R. Gluksmans.
Viņš redz vairākas problēmas, kuru dēļ Eiropa neadekvāti reaģē uz Krievijas radītajām situācijām un draudiem. “Piemēram, rietumvalstīs daudziem šķiet, ka ar Krievijas valdošo režīmu var spēlēt tādu kā šahu, taču realitāte ir tāda, ka atnāk režīma vadonis, kurš ignorē jebkādus noteikumus, aizsper pa gaisu šaha galdu un pasaka: “F*k you!” Krievijas dezinformācijas stratēģija tiek īstenota visās ES valstīs, bet jautājums ir – cik daudz katra no tām to apzinās,” teic R. Gluksmans.
Viņaprāt, šobrīd dažādas ES valstis jau zina pietiekami daudz par Krievijas ietekmi, taču tām trūkst savstarpējas sadarbības, līdz ar to neseko Krievijas dezinformācijas efektīvi atmaskojumi. Turklāt esot jāņem vērā, ka ES nav viengabalaina un dažādām valstīm ir dažādas intereses, kas kavē efektīvāku pretdarbību. Tāpēc Eiropas cilvēku prātos ir jānotiek revolūcijai, lai zustu ilūzijas gan par Krieviju, gan arī par Ķīnu.
Kā vēl vienu problēmu EP politiķis min – ja Eiropa propagandas karā Krieviju uzvar savās mājās, tad to nevar teikt par visu pārējo pasauli, kurā naratīvu cīņā ar Kremļa režīmu bieži vien tiek zaudēts. Viņaprāt, ES būtu nepieciešama agresīvāka politika savas vēsts izplatīšanai pasaulē. Tiesa gan, viņa vadītā komiteja, kuras atbildībā ir arī cīņa pret dezinformāciju, līdz šim nozīmīgas aktivitātes šajā ziņā nav veikusi, tā pamatā pilda sava veida sargsuņa funkciju, monitorējot situāciju un analizējot Krievijas propagandas stratēģiju. Lai nevairotu viltus ziņas, publiskajā telpā aktīvas pretdarbības netiek veiktas, cīņa ar dezinformāciju lielā mērā ir atstāta katras dalībvalsts likumdevēju ziņā, kā arī tiek apelēts pie lielo sociālo tīklu īpašnieku godaprāta.
Policijas redzeslokā viltus ziņotājus nemana
Lai attīstītu jauniešu kritisko domāšanu, medijpratību šobrīd aktīvi māca Latvijas skolās un tai ir pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība. Savukārt Valsts policija veikusi Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes restrukturizāciju, tās paspārnē izveidojot jaunu – Kibernoziegumu apkarošanas – pārvaldi, kuras mērķis ir izmeklēt un novērst noziedzīgus nodarījumus ar plašu sabiedrisko rezonansi, ievērojamu apmēru, starpreģionu un pārrobežu dimensiju raksturu, kas vērsti pret automatizēto datu apstrādes sistēmu, apdraud vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, kā arī personu pamattiesības tiešsaistē (kibervidē) un informācijas tehnoloģijas finanšu jomā, vienlaikus stiprinot sabiedrības izpratni par drošu interneta lietošanu. Jaunās pārvaldes kodolu veido kādreizējā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Informācijas nodaļas infotehniskā grupa.
Tiesa gan, veicot informācijas pārbaudi par viltus ziņu izplatīšanas gadījumiem 2022. gadā, Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes redzeslokā tādi nav nonākuši. Taču šīs pārvaldes amatpersonas nav pārtraukušas interneta monitoringu un rūpīgi seko līdzi interneta resursos notiekošajam, proti, vērtē gan atsevišķu indivīdu izteikumus, gan publikācijas interneta vietnēs. 2022. gada martā tolaik vēl Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa pabeidza pirmstiesas izmeklēšanu un nodeva Rīgas Austrumu prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai vienu kriminālprocesu par huligānismu personu grupā.
Kriminālprocess bija saistībā ar viltus ziņu izplatīšanu par Covid-19. “Internets un digitālā vide juridiski nav nodalīta no reālās vides. Internetā pastāv tie paši noteikumi, kas reālajā dzīvē. Taču, lai personu sauktu pie kriminālatbildības par nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu, ir obligāti jāizpildās vairākiem nosacījumiem.
Pirmkārt, darbība ir tīša un apzināta – persona skaidri apzinās, ka ziņa ir izdomājums, un apzināti to izplata. Otrkārt, ir jāiestājas zināmām sekām – jābūt traucētam cilvēku mieram vai iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbam.
Tātad apdraudējums rodas tikai brīdī, kad konkrēta persona ar savām darbībām traucē personu vai institūciju darbu. Tā nav sodāma tikai par to, ka dalās ar kādu informāciju, kritiski to neizvērtējot un neapzinoties, ka tā neatbilst patiesībai. Tāpat ne jebkura ziņa, pat ja tas ir izdomājums, pati par sevi ir kaitīga un radīs sekas, kas traucēs cilvēku mieru un izpaudīsies kā īpaša necieņa pret sabiedrību,” skaidro Valsts policijā.
