Dezinfekcijas šķidrumu nevai’g? Kurš iznīcinās ne tikai baktērijas, bet arī vīrusus 0
“Bezalkoholisks dezinfekcijas līdzeklis ar vieglu piparmētras aromātu, piecu litru iepakojumā. Ir gatavs lietošanai efektīvai roku un citu virsmu aizsardzībai pret vīrusiem, baktērijām un sēnītēm,” par nieka 50 eiro sola viens no sociālajos tīklos publicētajiem sludinājumiem.
Kāds cits virsmu, gaisa un ūdens dezinfekcijas līdzeklim “nodrošina augstu patogēnu nogalināšanas rādītāju 99,9999%” tikai par deviņiem eiro puslitrā, bet, piemaksājot vēl divus eiro, komplektā nāk arī izsmidzināmais uzgalis.
Eksperti gan uzsver, ka lielāku aizsardzību sniedz pareiza un bieža roku mazgāšana, bet, ja nu šos līdzekļus pērk, tad tikai aptiekā vai veikalā.
Kam pievērst uzmanību
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Informācijas analīzes daļas vadītāja Anta Jantone stāsta, ka dezinfekcijas līdzekļi tiek izmantoti dažādās jomās, piemēram, pārtikas ražošanā, veterinārijā, medicīnā, higiēnas prasību nodrošināšanai izglītības un citās iestādēs, sadzīvē.
“Pats svarīgākais, iegādājoties dezinfekcijas līdzekļus, ir rūpīgi izlasīt to, kas norādīts uz etiķetes.
Pirmkārt, lietošanas mērķis – cilvēku higiēnai vai virsmām. Otrkārt, jāpievērš uzmanība tam, uz kādiem mikroorganismiem tas iedarbojas.
Ražotāji savam produktam pievieno noteiktu aktīvo vielu, kurai veic galveno uzdevumu – dezinfekciju, iznīcinot kaitīgās baktērijas, vīrusus vai sēnītes. Pilnīgi iespējams, ka dažādos līdzekļos ir viena un tā pati aktīvā viela, taču atšķirīgā koncentrācijā tā veic dažādas funkcijas.
Piemēram, vājākā nogalinās tikai baktērijas, bet stiprākā pieveic arī vīrusus.
Dažiem dezinfekcijas līdzekļiem ir tikai antibakteriālā iedarbība, tādēļ pret koronavīrusiem tie būs bezspēcīgi,” viņa stāsta, piebilstot, ka gan dezinfekcijas līdzekļa sastāvam, gan precīzai aktīvās vielas koncentrācijai noteikti jābūt norādītai uz etiķetes.
Spirtu saturošajos dezinfekcijas līdzekļos etanols ir visbiežāk izmantotā aktīvā viela, kurš vienā līdzeklī var būt 70%, bet citā tikai 30% koncentrācijā. Arī lietojot vājāko līdzekli, dezinfekcija tiek veikta – baktērijas no tā pamatīgi cietīs, taču izturīgajiem vīrusiem vajadzīga spēcīgāka iedarbība. Svarīgs ir arī derīguma termiņš, jo ilgstoši uzglabāts dezinfekcijas līdzeklis ir neefektīvs.
“Lai dezinfekcija būtu pilnvērtīga, rūpīgi jāseko instrukcijai – iedarbības laikam, lietošanas intervāliem, vai tas pēc tam jānoskalo vai ne, jo tirgū patlaban pieejami ne tikai spirtu, bet arī citas ķīmiskas vielas saturoši līdzekļi. No dažiem līdzekļiem izdalās aktīvais hlors, kurš ir kairinošs un ar nepatīkamu smaku.
Lai pasargātu sevi un apkārtējos, it īpaši bērnus, jāpievērš uzmanība arī drošībai, piemēram, spirtu saturošie šķidrumi ir viegli uzliesmojoši, tādēļ tos nedrīkst lietot atklātas liesmas tuvumā,” viņa uzsver.
Varbūt pietiek ar ūdeni un ziepēm?
Pasaules veselības organizācija iesaka virsmu dezinfekcijai izmantot 0,1% nātrija hipohlorītu (atšķaidīšana 1:50, ja izmanto sadzīvē lietojamo balinātāju ar sākotnējo koncentrāciju 5%) vai 70% etanola šķīdumu. Tomēr jāņem vērā, ka pagaidām ir pierādījumi tikai par tā iedarbību uz citiem cilvēka koronavīrusiem.
Sadzīvē iesaka dezinficēt virsmas, kurām ļaudis bieži pieskaras arī ar nemazgātām rokām, piemēram, durvju zvans, tālruņi (nelielu virsmu apstrādei iesaka lietot 70% etanola šķīdumu).
Izmantojot ķīmiskos dezinfekcijas līdzekļus mājās, noteikti vajag vēdināt telpu, lai neciestu veselība
“Nav jāpārcenšas, jo dezinfekcijas iedarbība kādu laiku turpinās. Svarīgi pārdomāt, ko vēlas dezinficēt. Ja neviens no ģimenes nav bijis ārzemēs vai nav bijusi saskare ar Covid-19 slimnieku, šim jautājumam jāpieiet ļoti kritiski.
Varbūt pilnīgi pietiek ar parastajiem tīrīšanas līdzekļiem, bet dezinfekcijas līdzekli izmantot virsmām, kuras varētu nonākt saskarē ar vīrusu, piemēram, iepirkumu soma, durvju rokturi,” iesaka Anta Jantone, piebilstot, ka pati regulāri veicot dzīvokļa mitro uzkopšanu.
Ārkārtas situācijas laikā cilvēki mazāk domā par to, kādu kaitējumu ķīmiskās vielas var nodarīt apkārtējai videi vai veselībai, piemēram, vienam dezinfekcijas līdzeklim var būt pievienotas vielas, kuras var izraisīt alerģisku reakciju, cits turpretī nedrīkst nonākt kontaktā ar ādu vai acīm vai arī to bīstami ieelpot.
Veselības inspekcijas Produktu drošuma un tirgus uzraudzības nodaļas vadītāja Maija Rumpētere norāda, ka dezinfekcijas līdzekļi jāiegādājas veikalos vai aptiekās, nevis sociālajos tīklos vai ar privāto sludinājumu starpniecību.
“Lietojot nelegālus dezinfekcijas līdzekļus, pircēji riskē ar to, ka šie līdzekļi nebūs efektīvi, nebūs norādīts to sastāvs, lietošana, piesardzības pasākumi. Tāpat arī iegādājoties tos citu valstu tīmekļa vietnēs, marķējums būs svešvalodā un to nevarēs izlasīt,” viņa saka.
Ja māc šaubas, vai iecerētais pirkums nav viltojums, jāieskatās Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra interneta vietnē “meteo.lv”, kur pieejams saraksts ar visu tirdzniecībai Latvijā atļauto dezinfekcijas līdzekļu nosaukumiem un tiem piešķirtajiem inventarizācijas numuriem (jābūt norādītiem uz etiķetes).
