Vienatnē cauri Amazones džungļiem 0
Starp lidmašīnas atliekām, kas tobrīd gāzās lejā no debesīm bija arī krēsls ar tajā iesprādzējušos Juliani. Viņa nokrita no gandrīz triju kilometru augstuma, ietriecoties lietusmeža grīdā. Tīrais brīnums, ka pēc šāda kritiena meitene tika cauri ar lauztu atslēgas kaulu, smadzeņu satricinājumu un pāris hematomām…
Atguvusies, Juliane atsprādzēja siksnu, pārlūkoja tuvāko apkārtni, uzlasot nedudzās ēdamlietas, ko izdevās atrast starp lidmašīnas atlūzām un līķiem, un tā vietā, lai kristu panikā, apņēmīgi devās pretī civilizācijai. Jāatzīst, meitenei palīdzēja gan tas, ka viņa padziļināti mācījās bioloģiju, gan arī fakts, ka abi vecāki – pazīstami zoologi – viņu jau kopš bērnības ņēma līdzi uz pētniecības stacijām tieši Amazones džungļos.
Atradusi lidmašīnas atliekās nedaudz ēdamā, Juliane devās ceļā cauri vieniem no bīstamākajiem džungļiem uz pasaules: tajos mīt gan sauszemes plēsēji, gan piraijas un krokodili, gan malāriju pārnēsājoši odi un citas bīstamas radības.
Meitene zināja, ka Amazonē cilvēki pamatā dzīvo pie ūdensceļiem, tādēļ uzmeklēja tuvāko strautu un gāja tā tecēšanas virzienā. Vienpadsmit dienas Juliane pavadīja ceļā, ejot pa ūdensceļu krastiem, kur tas bija iespējams; brienot, ja zāle un krūmi upes krastā kļuva pārāk blīvi, un tad laimīgā kārtā nonāca pie kādas puspamestas apmetnes džungļu malā. Nākamajā dienā ieradās apmetnes iemītnieki, kuri vispirms sniedz meitenei elementāru pirmo palīdzību – piemēram, apmazgājot viņas brūces ar petroleju -, un tad ar kanoe aizveda uz tuvāko pilsētu, no kurienes, savukārt, jau ar lidaparātu Juliani nogādāja slimnīcā.
No 92 pasažieriem LANSA reisā 508 izdzīvoja tikai gaišmatainā vācu skolniece Juliane Kepke. Starp citu, vēlāk viņa ieguva zinātņu doktora grādu zooloģijā.
