Glābjošās tapetes 0
Mārtins Keilors bija atvaļināts pēc dienesta Korejas karā (1950-1953), taču ceļā uz mājām nesaprata kāda ciema iedzīvotāju brīdinājumu un ieskrēja tieši rokās ienaidniekiem. Konvojs tika nogalināts, Keilors – ievainots un sagūstīts. Līdz ar citiem gūstekņiem viņš devās 11 dienu ilgā, grūtā gājienā pa sniegotām kalnu takām uz gūstekņu nometni. Tajā ievietotie cieta no nepietiekamas pārtikas un ikdienas politiskās propagandas, daudzi mira no bada un slimībām.
Pēc tam, kad gūstekņi tika pārvietoti vēlreiz, viņi saprata, ka netiks atbrīvoti. 18 jūras kājnieki nolēma bēgt, pārbrida Imdžinas upi un viņiem palaimējās: kāds korejieties viņus noslēpa pamestā mājā. Tajā nokļuvuši, viņi ilgi apbrīnoja senaizmirstus sadzīves priekšmetus, tostarp tapetes, kas arī kļuva par viņu glābiņu. No tapešu strēmelēm izlikto saucienu pēc palīdzības saskatīja pāri lidojoša izlūklidmašīna un izglāba bēgļus.
