Deviņi pārsteidzoši stāsti par gandrīz neticamu izglābšanos 0
Gandrīz “Krusttēva Toma būda”
Daudziem cilvēkiem patīk skatīties spriedzes vai fantastikas filmas, kurās lielu daļu sižeta aizņem bēgšana ļoti sarežģītos apstākļos – gan no cietumiem, kā slavenajā “Bēgšana no Šoušenkas”, gan no svešām planētām kā jaunajā Ridlija Skota filmā “Marsietis”. Taču bēgšanas, ko cilvēki īstenojuši reālajā dzīvē, mēdz būt vēl neticamākas un sarežģītākas.
Ar šo rakstu īpaši pieminam Klāras Bekeres ģimenes un draugu izbēgšanu no Austrumberlīnes 1962. gadā, – tā īstenojās tieši janvārī.
Herieta Tabmena uzauga kā verdzene Merilendā, pusaudzes gados cieta no saimnieka vamācības – reiz pēriens bija tik nežēlīgs, ka meitene guva nopietnu galvas traumu, kas vēlāk izraisīja hroniskas galvassāpēs un lēkmes, kā arī ļoti spilgtas vīzija,s kuras, būdama kaismīga kristiete, viņa uzskatīja par Dieva vēsti.
1849. gadā nomira Herietas māte, un meiteni nosūtīja darbā uz kaimiņu fermu. Pārraugi nebija īpaši centīgi, tādēļ pagāja divas nedēļas, iekams atklāja, ka viņa darbā nemaz nav parādījusies.
Herieta aizbēga pa tā saucamo “pazemes tīklu” – slēpjoties pie vergturības pretiniekiem, viņa nonāca Filadelfijā, taču drīz atgriezās, lai izglābtu ģimeni, un līdz ar tuviniekiem izveda uz Ziemeļameriku, bet vēlāk arī uz Kanādu dučiem vergu.
