Deviņi padomi, ko der ievērot sauļojoties 0
Tik ļoti gribas gozēties siltajā saulē un organismā uzkrāt D vitamīnu, bet ādas ārsti brīdina, ka sauļojoties mūs apdraud ļaundabīgās melanomas. Kā atrast zelta vidusceļu – izbaudīt silto sauli, nepakļaujot riskam veselību? Iesaka P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra ambulatorās nodaļas vadītāja medicīnas zinātņu doktore IVETA MINTĀLE:
1. Ja Latvijā saules būtu pietiekami daudz, organisms ar D vitamīnu būtu pilnībā nodrošināts, uzņemot to no tiešiem saules stariem un no pārtikas (piena produktiem, dārzeņiem, augļiem), bagātas ar šo vitamīnu. Bet mūsu platuma grādos saules un līdz ar to arī D vitamīna vienmēr ir par maz. Tas iespaido gan cilvēku garastāvokli, gan pašsajūtu. Turklāt D vitamīna trūkums organismā, ko bieži konstatē Latvijas iedzīvotājiem, ir labvēlīgs faktors dažādu slimību, piemēram, sirds mazspējas un citu sirds kaišu attīstībai. Tomēr, ja vasarā trīs stundas no vietas gulēsiet karstā saulē, ar to D vitamīna līmenim nebūs līdzēts. Kā visās jomās, arī šajā jāievēro mērenība.
2. Hronisks nogurums, viegla aizkaitināmība un slikts miegs var liecināt par D vitamīna trūkumu, tāpēc šo simptomu gadījumā ieteicams apmeklēt ģimenes ārstu un veikt analīzes, nosakot D vitamīna līmeni. Bez konsultēšanās ar ārstu aptiekās nopērkamo D vitamīnu dzert nedrīkst, jo tikai speciālists var noteikt, cik liela deva un cik ilgi jālieto, lai nepārdozētu un nenodarītu organismam ļaunu.
3. Ne tikai veseliem cilvēkiem, arī sirds slimniekiem saulē ir ieteicams rādīties, bet otrajiem tas jādara īpaši prātīgi – galvā jāliek vasaras platmale, jāģērbjas vieglā apģērbā ar saīsinātām piedurknēm. Nevajag, piemēram, karstā saulē peldkostīmā divas stundas no vietas ravēt. Tas organismam var būt par smagu. Turklāt D vitamīns organismā veidojas ne tikai tad, ja spilgtā saulē uzturamies atkailināti, bet arī viegli mākoņainā laikā caur vieglu apģērbu.
4. Visa vecuma ļaudīm, bet veciem cilvēkiem un sirds slimniekiem jo īpaši, pastaigās labāk doties rīta un vakara stundās, kad lielais karstums ir norimis. Kaitīgi ir ne tik daudz saules stari, bet Latvijas mitrais karstums, kura ietekmē var pazemināties asinsspiediens, reibt galva, rasties nespēks.
5. Reizi gadā katram iedzīvotājam jāapmeklē dermatologs un jāpārbauda dzimumzīmes. Ādas ārsts noteiks, vai drīkstat sauļoties, nepakļaujot sevi riskam iegūt ļaundabīgo audzēju – melanomu. Uz konsultāciju pie dermatologa pirms sauļošanās noteikti jādodas arī tiem, kas sirgst ar psoriāzi un citām ādas slimībām. Jo ar dažām sauļoties ir pat ieteicams, bet ar citām – nedrīkst.
6. Higiēnisku apsvērumu dēļ nav pieļaujams, ka mazuļi pa smiltīm vāļājas absolūti kaili, kā tas bieži vērojams pludmalē. Bērniem tāpat kā pieaugušajiem ir nopērkami peldkostīmi, var vilkt arī veļas biksītes. Maziem bērniem, izejot saulē, mugurā labāk atstāt gaišu, vieglu, vislabāk lina, apģērbu, galvā jāliek vasarīga cepure. Plānam apģērbam saules stari tāpat iet cauri, āda elpo, bet neapdeg.
7. Ne tikai jauniem cilvēkiem, bet arī ļaudīm vecumā noteikti jālieto saules aizsargkrēmi (nevis sviests vai eļļa), kas ādu pasargā no izžūšanas un apdeguma. Bet pēc sauļošanās ķermeni jāieziež ar barojošu krēmu, ja tāda nav, piemēram, ar olīveļļu.
8. Arī bērnus pirms sauļošanās noteikti jāieziež ar sauļošanās aizsargkrēmu. Bērniem gan noteikti jāizvēlas speciāli viņu ādai piemēroti līdzekļi, labāk tie, kas nopērkami aptiekās. Nedrīkst ziest bērnu eļļiņas un citus krēmus, kuri no saules nevis pasargā, bet to pievelk. Pēc sauļošanās āda jāieziež ar mīkstinošu eļļiņu vai bērniem piemērotu barojošu krēmu.
9. Atvasītes saulē labāk vest no rīta un pēcpusdienā, karstāko dienas daļu pavadot telpās. Vislabāk bērnam to izdosies iemācīt, ja paši vecāki rādīs pozitīvu piemēru.
