Gada dzīvotne 2
Niedrājos jāveido kanāli, lai putniem ir kur nolaisties
Niedres ir sastopamas gandrīz katrā Latvijas ezerā, taču lielākie niedrāju masīvi ir izvietoti piejūras ezeros – piemēram, Engures, Papes, Kaņiera un citos. Niedrāji ir nozīmīga dzīvesvieta vairākām aizsargājamām putnu sugām, piemēram, lielajam dumpim, niedru lijai, mazajam ormanītim, bārdzīlītei un Seivi ķauķim. Ezeros ligzdojošajiem putniem un zivīm nozīmīga ir mozaīka – slēgtas un atklātas ūdens virsmas platības, kas samazinās ezeru aizaugšanas dēļ. Lai nepieļautu lielu vienlaidu niedrāju masīvu rašanos un atklātas ūdens virsmas apjoma sarukšanu, niedrājus ir nepieciešams apsaimniekot.
Viens no nozīmīgākajiem niedrāju apsaimniekošanas pasākumiem ir to fragmentēšana, veidojot kanālus, kas palielina robežzonu starp atklātu ūdeni un niedrāju. Šādās niedrāju un ūdens saskares zonās labprāt ligzdo lielais dumpis – kanālos tas dodas medīt zivis. Niedrāju ekosistēmā lielais dumpis ir uzskatāms par “lietussarga sugu”, tas nozīmē – ja tiek radīti šai sugai piemēroti dzīves apstākļi, vienlaikus tiek radīta piemērota dzīvesvide arī citām putnu, zivju, ūdensaugu, abinieku un bezmugurkaulnieku sugām. Tādēļ 2016. gadā Latvijas Dabas fonds, izvirzot par “Gada dzīvotni 2016” tieši niedrājus, vēlas vērst īpašu uzmanību uz niedrāju apsaimniekošanas pasākumiem, kas palielinātu putnu un zivju daudzveidību tajos.
