Gada sūna 2
Veidosim straussūnu izplatības karti
Latvijas Botāniķu biedrība pirmo reizi izvēlējusies arī “Gada sūnu 2016” – parasto straussūnu, kas savu latvisko nosaukumu ieguvusi strausa spalvai līdzīgā izskata dēļ. Parastā straussūna ar savu graciozo izskatu un sūnu mērogos lielo augumu (apmēram 10 cm gara) izceļas citu sūnu vidū, ir viegli atpazīstama un iegaumējama.
Parastā straussūna Latvijā ir bieži sastopama un aug barības vielām nabadzīgu skujkoku, retāk – jauktu koku mežu zemsedzē, parasti mēreni mitros apstākļos. Dažreiz sastopama arī uz salmu jumtiem vai laukakmeņiem, trupošas koksnes un citur. Parasti tā aug nelielās platībās starp citu sugu sūnām, tāpēc, lai to pamanītu, jāskatās vērīgi.
Gada sūna izvirzīta, lai pastāstītu par interesantiem un fascinējošiem organismiem – sūnām. Sūnas ir augi, bet tās ir senākas par daudzām citām dzīvības formām uz zemeslodes. Iespējams, paviršs garāmgājējs sūnas neievēro. Taču tās ir gandrīz visur – mežā zem kājām, uz koku stumbriem un pat asfalta plaisās. Latvijā ir vairāk nekā 500 sūnu sugu, un tās gan pēc izskata, gan augšanas apstākļiem ir ļoti daudzveidīgas. Lai arī bieži sūnas ir izmēros mazas, tām ir milzīga loma dabas daudzveidības nodrošināšanā, piemēram, tās kalpo kā mājvieta dzīvniekiem. Turklāt tām ir praktisks pielietojums, piemēram, sūnās ir vērtīgas bioloģiski aktīvas vielas, ko var izmantot ārstniecībā.
2016. gadā Latvijas Botāniķu biedrība aicina piedalīties sava veida tautas skaitīšanā un vērīguma asināšanā. Cik mūsu ir, kas Latvijas mežos gada laikā spēj atrast vismaz vienu straussūnas atradni? Par visām parastās straussūnas atradnēm jāziņo portālā dabasdati.lv, pievienojot fotogrāfijas. Gada beigās tiks publicēta sūnas izplatības karte.
