Deviņi izredzētie no Latvijas 0
Tikai līdz 22. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē būs skatāma izstāde “Deviņi mākslinieki no Latvijas. Ņujorka–Vašingtona–Čikāga–Rīga”.
Māksla visos laikos bijusi subjektīva. Vienmēr atradīsies kāds, kas jebkurus konkursa vai atlases rezultātus vēlēsies apšaubīt, uzdodot jautājumu – kāpēc tieši šis mākslinieks vai tieši šis mākslas darbs ieguvis privilēģijas kāpt uz pjedestāla? Jebkādi kritēriji vai esošās atlases rāmji ikdienas skatītāja subjektīvam vērtējumam nepakļaujas, jo ir tikai viens primārais kritērijs – patīk vai ne, un no tā tālāk izriet emocionālais vērtējums.
Izstāde “Deviņi mākslinieki no Latvijas. Ņujorka–Vašingtona–Čikāga–Rīga” veidota ar mērķi reprezentēt Amerikas Savienoto Valstu pilsētās jaunākās tendences Latvijas mākslā. Mākslinieku un darbu atlase tika uzticēta smalkai starptautiskai profesionāļu komandai, kura, veicot balsošanu internetā, izvēlējās deviņus dažādus Latvijas paaudzes māksliniekus, kas, viņuprāt, visspilgtāk un atbilstošāk atspoguļo mūsdienu mākslu Latvijā. Izrādot visu cieņu izvēlētiem māksliniekiem, kuri, protams, ir vērtības paši par sevi, un izrādot cieņu starptautiskai profesionāļu komandai par atlases darbu, tomēr rodas jautājums – kāpēc tieši šie darbi un šie mākslinieki? Lai nu kā, jebkuram no mums ir iespēja pašam savām acīm baudīt un vērtēt šo deviņu izredzēto un viennozīmīgi talantīgo mākslinieku darbus.
Neliels ieskats par dažiem māksliniekiem, kuru darbi pārstāvēti izstādē.
Kaspars Brambergs ir Latvijā labi pazīstams ar savu filozofisko skatījumu glezniecībā, kas, izmantojot glezniecībā neierastus un negaidītus materiālus, nebaidās riskēt un eksperimentēt. Veidojot izteiktu faktūru un reljefu, viņš par materiāliem izmantojis maisus, smilti, rūsējošu metālu.
Šajā ekspozīcijā viņa lielformāta kompozīcijas atsvaidzina mūsu zināšanas par apkārtesošo priekšmetu strukturālo uzbūvi un to materialitāti.
Leonardu Laganovski dēvē par konceptuālisma metru. Viņš ir viens no retajiem Latvijas māksliniekiem, kas savos darbos visai asi un provokatīvi mēdz runāt par globālām problēmām. Viņš nekļūst par politisko aktualitāšu komentētāju, bet aicina palūkoties aiz varas spēļu priekšplāna un pamanīt neskaitāmu manipulāciju virkni, ko slēpj šis teātris.
Ernests Kļaviņš ir plaši pazīstams ar saviem zīmējumiem žurnālam “Ir”. Viņa darbos jaušams aizkustinošs balanss starp šķietamu naivumu, cenšanos nojaukt robežu starp profesionālu gleznu un amatniecisku rokdarbu, apliecinot bērnišķīgu, komiksiem līdzīgu kompozīciju iedarbīgumu un asredzīgu ironiju vai melno humoru.
Miervaldis Polis, mākslinieks, kura visa dzīve, šķiet, ir kā performance, kurš vienmēr mācējis skatītāju pārsteigt – te ielienot zelta ādā, te pasludinot sevi par muižnieku vai atklājot savu memoriālo istabu kādā galerijā. Spilgta un savdabīga personība – gleznotājs, performanču mākslinieks, teorētiķis, kurš šajā ekspozīcijā liek apjaust mūsu mākslas attīstības intensitāti, dodot iespēju izbaudīt autora komentārus un viņa attiecības ar dabu un latviskās kultūras tradīciju.
Vēl izstādē pārstāvēti Harija Branta, Andra Eglīša, Ievas Iltneres, Daigas Krūzes un Ingas Melderes mākslas darbi.
