Mirušā pieminēšanai devītajā dienā no tradīciju skatpunkta jābūt “neaicinātai” – tātad uz to neviens nav īpaši jāaicina. Cilvēkiem pašiem jāatceras par šo atbildīgo dienu un bez aicinājuma jāierodas, lai novēlētu mirušā dvēselei visu to labāko. 13
Tomēr realitātē uz piemiņas mielastu praktiski vienmēr īpaši uzaicina un, ja viesu gaidāms vairāk, nekā iespējams uzņemt mājoklī, to rīko restorānā vai tamlīdzīgā vietā.
Pieminēšana devītajā dienā ir mierīgas atmiņas par aizgājēju, kas nedrīkst pārvērsties ne parastā saiešanā, ne sēru mielastā.
Zīmīgi, ka kristīgo konceptu par trīs, deviņu un 40 dienu īpašo nozīmi savā arsenālā pārņēmušas arī okultās mācības. Bet tās piešķīrušas šīm dienām citu jēgu: saskaņā ar vienu versiju, devītā diena zīmīga ar ķermeņa sadalīšanos; cita apgalvo, ka šajā dienā pēc fiziskā, mentālā un astrālā nomirst tas ķermenis, kas var parādīties dzīvajam spoka veidolā.