Miokloniskie krampji 0
Tad, kad jūs sākat iemigt, elpošanas biežums strauji samazinās, pulss paliek nedaudz lēnāks, muskuļi ir atslābināti un jūsu smadzenes kļūdaini uzskata, ka jūs mirstat. Tieši tāpēc tās sūta ļoti spēcīgu impulsu, lai glābtu savu īpašnieku. Protams, ka pēc tam smadzenes saprot, ka jūs nemaz nemirstat, tās nomierinās un ļauj normāli iemigt.
Ādas uzbriešana no mitruma
Visi ir saskārušies ar no ūdens uzburbušajiem pirkstu spilventiņiem uz rokām un kājām, kad vannā nogulēts ilgāk nekā parasti. Liekas, ka tajā nekā noderīga nevar būt, bet, ādas uzburbšana nenotiek bez iemesla. Mūsu organisms jūt, ka ir saskāries ar paaugstināta mitruma vidi un tur kur ir mitrs – mēdz būt arī slidens.
Tieši tāpēc āda mūsu pirkstu galos uzreiz sāk pārveidoties par kaut ko tādu, kas spētu palielināt mūsu roku saķeri ar gludām virsmām. Citiem vārdiem sakot – organisms dara visu, lai mēs nepaslīdētu uz slapjas grīdas un ar pirkstiem spētu aiz kaut kā aizķerties, pirms nokrist un sasisties pret kaut ko cietu.
Atmiņas zudums
Atmiņas zudums notiek pēc kaut kādiem ļoti nepatīkamiem notikumiem. Mūsu smadzenes tiešā veidā izdzēš visšausminošākos brīžus no mūsu atmiņām.
Zosāda
Zosādas galvenā funkcija ir samazināt siltuma daudzumu, ko mūsu ķermenis zaudē caur ādas porām, kas savukārt ļauj vieglāk sasildīties aukstos laika apstākļos.
Asaras
Līdztekus tam, ka asaras kalpo kā aizsargs mūsu acs gļotādai, kad tajā nonāk svešķermenis, tās ir arī “emocionālās aizsardzības instruments. Zinātnieki uzskata, ka stresa situācijās mūsu organisms rada jaunu, ļoti spēcīgu kairinājuma perēkli, kā uzdevums ir novērst cilvēka uzmanību no tām sāpēm, ko viņš ir izjutis līdz tam brīdim.
Avots: brightside.me
