“Deutsche Bank” izvēlas klusēt 0
Vācijas bankas “Deutsche Bank” izpilddirektors Kristians Sevings paziņojis, ka “šobrīd bankai nav nekādu norādījumu par ļaunprātīgām darbībām” saistībā ar naudas atmazgāšanas skandālu “Danske Bank”.
Vācijas bankas vadība runā izvairīgi
“Deutsche Bank” vadītāja nevēlēšanās atbildēt uz jautājumiem par viņa vadītās finanšu iestādes saistību ar naudas atmazgāšanas skandālu “Danske Bank” izraisīja Eiroparlamenta deputātu neapmierinātību. Eiroparlamenta īpašās komitejas finanšu noziegumu un nodokļu izvairīšanās izmeklēšanai pārstāvji uzdeva daudz jautājumu “Deutsche Bank” ierēdnim Stefanam Vilkenam, kurš vada nodaļu cīņai ar naudas atmazgāšanu, taču saņēma tikai ļoti izvairīgas atbildes par to, kā miljardiem eiro aizdomīgas naudas varēja nemanīti izplūst caur bankas maksājumu sistēmu. “Mēs cenšamies mācīties no šiem incidentiem un skatīties nākotnē,” teica Vilkens, apgalvojot EP likumdevējiem, ka jebkuram atklātajam pārkāpumam būs “skaidras sekas”, vainīgajiem zaudējot prēmijas un tiekot atlaistiem.
Ieturot “Deutsche Bank” vadītāja Kristiana Sevinga pozīciju, ka neesot nekādu norādījumu par ļaunprātīgām darbībām saistībā ar naudas atmazgāšanas skandālu “Danske Bank”, Vilkens paziņojis Eiroparlamenta deputātiem, ka “nebūtu pareizi uzdot mūs (“Deutsche Bank”) par lielākajiem vaininiekiem”. Viņš atzina, ka bijis “sarūgtināts, kad parādās ziņas, kas liecina, ka mēs esam bijuši iejaukti lietās, ko mums nevajadzētu darīt”.
Dānijas banka “Danske Bank” septembrī publicēja iekšējo ziņojumu, kurā atzīts, ka “nerezidentu klienti” no 2007. līdz 2015. gadam pārsūtījuši aptuveni 200 miljardus eiro caur “Danske Bank” Igaunijas filiāli. Skandāls pārņēma arī “Deutsche Bank”, jo tika ziņots, ka caur Vācijas banku izgājuši vairāk nekā 160 miljardi eiro no “Danske Bank” potenciāli aizdomīgās naudas no tās filiāles Igaunijā, vēsta izdevums “Politico”. Eiroparlamenta deputāti gribēja uzzināt detaļas par naudas atmazgāšanu, taču Vilkens atteicās atbildēt uz tiešiem jautājumiem, aizbildinoties, ka “Deutsche Bank” vēl turpinoties iekšējā izmeklēšana par notikumiem laikposmā no 2007. līdz 20015. gadam.
Jautāts par informāciju, kas “Deutsche Bank” būtu bijis jāpieprasa no klientiem par tās veiktajiem maksājumiem, Vilkens atcirta: “”Danske Bank” Igaunijas filiāles klienti nav mūsu klienti, tāpēc mēs neveicam šo klientu naudas izcelsmes analīzi.” “Kad darījumi tiek veikti caur mūsu banku un mēs atklājam klientu vārdus, kas ir sankciju sarakstā, tad mēs apturam šos maksājumus,” piebilda “Deutsche Bank” ierēdnis Stefans Vilkens, kurš vada nodaļu cīņai ar naudas atmazgāšanu.
ASV regulators veic savu izmeklēšanu
Eiroparlamentārieši bija sašutuši par “Deutsche Bank” centieniem noliegt saistību ar naudas atmazgāšanas skandālu. “Vācu bankas atteikšanās sniegt informāciju ir necieņas izpausme pret Eiroparlamentu un mēģinājums slēpt varbūtējus likumpārkāpumus,” paziņojis EP deputāts no Zaļo partijas Svens Giegolds. Vācijas bankas vadības noraidošo attieksmi kritizējis EP īpašās komitejas finanšu noziegumu un nodokļu izvairīšanās izmeklēšanai vadītājs Petrs Ježeks. Kā raksta izdevums “Politico”, Eiropas banku pārraudzības iestādei vajadzētu steidzami piešķirt plašākas pilnvaras tās naudas atmazgāšanas nepieļaušanas nodaļai, kur šobrīd ir 1,8 štata vietas.
Analītiķi atzīmē, ka vairākas Eiropas bankas, tostarp “ABLV” Latvijā, satricinājušā naudas atmazgāšanas skandāla negribīgai izmeklēšanai var būt atskaņas Vašingtonā, kur abu partiju likumdevēji ASV Kongresā seko šo lietu izskatīšanai. Finanšu eksperti atgādina, ka pēdējos gados ASV Tieslietu ministrijas regulators vairākkārt sodījis Vācijas banku par naudas atmazgāšanu un citiem pārkāpumiem. Lielākais sods – 7,2 miljardi dolāru – samaksāts 2016. gada decembrī, kad līdz ar “Deutsche Bank” tika sodīta arī Šveices banka “UBS” un Britānijas banka “HSBC” par manipulācijām valūtas tirgū. Kā raksta izdevums “Politico”, ASV Federālās rezerves (Centrālā Banka) šobrīd veic savu izmeklēšanu, kā Vācijas banka veica dolāru darījumus ar Dānijas bankas klientiem.
