Detaļas kaut kosmosam. Stāsts par kādu unikālu Latvijas metālapstrādes uzņēmumu 1
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Ja detaļai jābūt precīzai līdz simtajai daļai no milimetra, mēs to nepārkāpsim pat tad, ja atšķirība būs mērāma milimetra tūkstošdaļā. Tādā gadījumā detaļu brāķējam. Bieži vien pat ir tā, ka klientu maz interesē šīs nelielās nobīdes, bet mēs jebkurā gadījumā pieturamies pie tehniskās dokumentācijas,” norāda Kārlis Krūmiņš, kura vadītais mehāniskās apstrādes uzņēmums SIA “Exigum” jau apmēram pusgadu darbojas Rīgā.
“To palīdz īstenot mūsu mērīšanas laboratorija un tajā esošās ierīces.” K. Krastiņš uzsver arī klientu apkalpošanas un ātras problēmu risināšanas nozīmi un saka, ka “darām visu, lai nianses būtu skaidras jau tāmēšanas laikā un klientam nebūtu nekādu jautājumu”.
Metālapstrādes “BMW”
“Exigum” būtībā ir metālapstrādes uzņēmums, kas nodarbojas ar virpošanu, frēzēšanu un dažāda veida sarežģītu detaļu ražošanu, ko piegādā dažādiem elektronikas un tipogrāfijas iekārtu ražotājiem, kā arī autobūves, bezpilota lidaparātu un atjaunojamās enerģijas nozares uzņēmumiem.
Šie ražotāji attiecīgi izmanto “Exigum” detaļas dažādu gala iekārtu ražošanā. Piemēram, zaļo tehnoloģiju industrijā “Exigum” ražotās detaļas izmanto uzņēmumi, kas atdala emulsijas tvaiku no gaisa.
Svarīgi, ka uzņēmuma ražotās detaļas ir augstas pievienotās vērtības produkti, kam jāizpilda vairāki nosacījumi, lai tos atzītu par gana labiem, piemēram, tolerances, pārklājuma vai iepakošanas noteikumi.
Neskaitot inženierus, pārdošanas speciālistus un kopumā nenovērtējamo darbaspēku, lielākā vērtība uzņēmumā ir četrām no Dienvidkorejas uzņēmuma “Doosan” jauniegādātajām iekārtām, kurās arī top ikviena “Exigum” detaļa.
Vienas šādas iekārtas cena pārsniedz 100 000 eiro.
Viesojoties uzņēmuma 1000 kvadrātmetru plašajās telpās, šķiet, ka vietas pietiek vēl pārītim šādu iekārtu, taču mašīnas ir tik ievērojama izmēra, ka jebkurā gadījumā atstāj paliekošu iespaidu.
Izskatās kā tādi nelieli vagoni. Kārlis Krūmiņš gan saka, ka iekārtas drīzāk ir kā “BMW”. Bijusi iespēja nopirkt arī ko lētāku, kā arī ko dārgāku, piemēram, bentlijus.
Beigās izvēle kritusi par labu tādām iekārtām, kam ir labākā cenas un snieguma jeb t. s. “price vs performance” attiecība. Vēl cita “Doosan” priekšrocība bijusi saistīta ar uzņēmuma šeit pat Latvijā pieejamo profesionālo tehnisko servisu.
Jāpiebilst, ka iekārtas pašas par sevi nestrādā – nepieciešama inženieru un pēcāk arī sistēmas operatoru iesaiste.
Sākumā inženieri īpašā programmā apstrādā klientu dotos 3D detaļas modeļus, bet sistēmu operatori uzrauga, lai “Doosan” iekārtas nepieciešamo produktu precīzi izstrādā.
Cik ātri iekārtas saražo detaļas? Atkarīgs no detaļas sarežģītības pakāpes. Nedēļas laikā var saražot 5000 mazāko un vienkāršāko detaļu, bet vienas sarežģītas detaļas radīšana var aizņemt vairākas dienas.
Kopumā uzņēmums spējīgs izstrādāt detaļas, kuru izmēri ir līdz vienam metram – nozarē “Exigum” strādā t. s. vidējā izmērā, kas ir industriālo iekārtu segments.
Konkurence nebaida
Kārlis stāsta, ka visu profesionālo karjeru bijis saistīts ar metālapstrādi, bet ideja par savu uzņēmumu dzimusi pirms apmēram diviem gadiem, kad arī sākušās sarunas ar investoriem par iespēju investēt uzņēmuma attīstībā.
Pagaidām investors ir viens un tas ir no Latvijas. Viņš uzņēmumam pieprasījis caurskatāmību investīciju plūsmai, kas licis iegādāties arī īpašu iekšējās pārvaldības sistēmu, kas ļauj izsekot visus iekšējos procesus.
Uzņēmums arī netaisās apstāties pie investīcijās iegūtā pusotra miljona, taču vēl nav līdz galam skaidrs, no kurienes tiks ņemta nauda tālākai attīstībai.
Tā var būt pašu nopelnītā nauda, jauni investori, valsts iestādes, arī riska kapitāla fondi. “Nevaram apstāties, jo dinamika nozarē ir tāda, ka visu var pazaudēt, ja netiec līdzi tehnoloģiskajai attīstībai.”
Kārli nav baidījusi arī lielā konkurence ne tikai Baltijas reģionā, bet arī pašā Latvijā – pārliecība par saviem spēkiem bijusi lielāka, turklāt Kārlis nozarē redzējis lielu izaugsmes iespēju tieši klientu apkalpošanā un komunikācijā.
Kaut arī uzņēmums ir pavisam jauns, darbinieki ir ar vairāku gadu pieredzi nozarē. Atliek vien pierādīt sevi potenciālajam tirgum.
Pandēmija atver acis
Ventspils ielā Rīgā esošajās telpās pirmās iekārtas parādījušās februārī, bet jau martā bijuši pirmie pasūtījumi. Tas bijis patīkams pārsteigums, jo sākotnējie plāni paredzēja pirmo gadu veltīt “iesildīšanās aplim”, nedomājot par apgrozījumu un peļņu.
Laiku bija plānots veltīt cilvēku apmācībai, iekārtu iepazīšanai, klientu atrašanai un kopumā darbības nostabilizēšanai.
“Lielais pieprasījums mums atvēra acis un parādīja, cik tomēr Latvijā ir liels potenciāls. Liela daļa nemaz neapzinās, cik daudz ikdienā lietojamu preču ražošanā piedalījušies Latvijas uzņēmumi.”
Viņš uzsver, ka līdz šim liela daļa nozarē darbojošos Latvijas uzņēmumu detaļas iepirka Āzijā, bet Covid-19 situāciju mainījis, daudzi arvien lielāku uzmanību pievērsuši vietējam tirgum.
“Detaļas cena tur it kā ir zemāka, kaut gan situācija lēnām mainās. Tāpat vēl jāpierēķina transporta izmaksas, piegādes laiks, citas iespējamās problēmas, arī šāda veida pandēmija, rezultātā vietējie detaļu ražotāji sāk šķist krietni pievilcīgāki.”
Šobrīd uzņēmums detaļas piegādā vairāku lielu ārvalstu uzņēmumu filiālēm Latvijā un eksports ir netiešs, taču nākotnē “Exigum” lielākos ienākumus plāno gūt tieši no eksporta uz Skandināvijas u. c. valstīm, kurās notiek aktīva rosība atjaunojamās enerģijas ražošanā.
Uzņēmumam augot, nevar izslēgt arī vēl citu tirgu apgūšanu.
Kopumā piecgades plāns paredz iegūt arī īpašu aviācijas, virszemes tehnoloģiju un aizsardzības kvalitātes sertifikātu, kas dos iespēju uzņēmumam pakalpojumus piedāvāt arī lielākajām kosmosa industrijas kompānijām.
Bet jau oktobrī plānots saņemt sertifikātu, kas parādīs, ka tas ir atbildīgs pret vidi un darbaspēka drošību.
“Plāns ir maksimāli orientēties uz eksportu, bet Covid-19 mūsu plānus mazliet koriģēja. Šogad plānojām piesaistīt vairākus ārvalstu klientus, tikties ar viņiem “dzīvajā”, apmeklēt dažādas izstādes, bet nekas no tā nenotika.
Tā vietā sarunājāmies “Zoom” platformā. Interesanti, ka ārvalstu uzņēmēji pie šīm tehnoloģijām pierod arvien vairāk, taču jebkurā gadījumā ir vēlme komunicēt aci pret aci.”
Kārlis ir ambiciozs un stāsta, ka plāns nav ik gadu apgrozīt 500 000 eiro. Šādu skaitli plānots sasniegt jau nākamgad. Bet tālāk? “Pieci, desmit, divdesmit miljoni. Esam tam gatavi!”
UZZIŅA:
SIA “Exigum” dibināta 2019. gada augustā. Uzņēmums pieder Uldim Mežsargam (60% uzņēmuma daļu) un Kārlim Krūmiņam (40%).
Uzņēmuma attīstībā ieguldīts pusotrs miljons eiro, ko nodrošinājis privāts investors no Latvijas.
“Exigum” apgrozījums 2020. gadā plānots apmēram 70 000 eiro apmērā, bet 2021. gadā – apmēram 500 000 eiro apmērā.
Uzņēmumā strādā astoņi darbinieki. 2021. gadā darbinieku skaitu plānots vismaz dubultot.
Šobrīd ar detaļām tiek nodrošināti ražotāji Latvijā, bet, atkāpjoties pandēmijai, plānots iekarot Skandināvijas un kopumā Eiropas tirgu.
Vērtējums: demonstrē, ka Latvijā var ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību
Jānis Celms, “Plockmatic Riga” vadošais iepircējs: “Līdz šim sadarbība ar “Exigum” bijusi ļoti veiksmīga. Mēs ikdienā sadarbojamies ar ļoti daudziem piegādātājiem gan Baltijā, gan arī ārpus tās un redzu, ka “Exigum” ir spējīgs konkurēt ar ikvienu no tiem.
Uzņēmums ir unikāls ar spēju ātri reaģēt un jebkurā brīdī piedāvāt savus risinājumus.
Uzskatu, ka uzņēmumam ir liels potenciāls, ja turpinās attīstību uzņemtajā ātrumā. Iekārtas apvienojumā ar zināšanām ļauj veikt pat vissarežģītākos darbus, kā arī kvalitātes līmenis atbilst visaugstākajām prasībām.
Protams, liela nozīme ir tam, kā veidosies komunikācija ar jaunajiem un potenciālajiem klientiem, taču ne mazāk svarīgi – kā tā turpināsies ar esošajiem klientiem, kā arī sadarbības partneriem, kas palīdz ar pakalpojumiem, ko “Exigum” paši neveic.
Ja būs labi partneri, tad neredzu problēmu uzņēmumam izaugt par lielu un konkurētspējīgu spēlētāju Eiropas un Skandināvijas tirgū.Būtiski, ka Latvijā ir šāds uzņēmums, tas ir liels ieguvums jaunajiem inženieriem un tehniķiem.
Uzņēmumam ir lieliska iespēja pierādīt, ka Latvijā var ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Tehniskās iespējas ir daudziem, arī inženieri mums ir labi, bet viss atkarīgs no tā, kā šos elementus savieno.
Visbeidzot, jo vairāk būs šādu uzņēmumu, jo Latvijā veidosies veselīgāka iekšējā konkurence, kas savukārt palīdz augt un attīstīties visai nozarei kopumā.”
