Detaļas dilst, sūkņi bojājas – vai vainīga degviela? 0
Degvielas pārdevēji nu jau vismaz divus gadus izmanto caurumu Ministru kabineta (MK) noteikumos – nepievieno dīzeļdegvielai biodīzeli 5% apjomā no kopējā tilpuma. Arktiskā dīzeļdegviela jāpārdod no 1. novembra līdz 31. martam, kā noteikts MK noteikumos nr. 332, tomēr degvielas pārdevēji to dara visu gadu. Pērn autobraucēji un lauksaimnieki par šādu noteikumu interpretāciju lielākas cenas dēļ pārmaksāja vismaz septiņus miljonus eiro, norāda Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijā.
Degvielas tirgus uzraugi, Saeimas Tautsaimniecības, vides un reģionālās attīstības komisija un atbildīgā Ekonomikas ministrija, noteikumus sola labot vien nākamajā gadā. Gatavo arī jaunu Biodegvielas likumu.
Bet, kamēr deputāti un ierēdņi darbojas, lauku saimnieki zaudē laiku un naudu remontos, kuru izraisītājs, iespējams, ir tieši neatbilstoša degviela.
Latvijas Biodegvielu asociācijā uzsver – ir praktiski pierādīts, ka arktiskā degviela sausina automašīnu dzinēju detaļas, kas savukārt palielina detaļu nodilumu. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Spēkratu institūta profesors Māris Ķirsis nav tik kategorisks – viņš teic, ka vārda “pierādīts” vietā labāk iederētos – “ir aizdomas”. “Kamēr nav veikta eksperimentāla pārbaude, vai arktiskā dīzeļdegviela palielina detaļu nodilumu, to apgalvot kategoriskā formā nav korekti. Ja ir aizdomas, ka palielinātu detaļu dilšanu izraisa arktiskā dīzeļdegviela, vispirms ir jāpārbauda, vai pirktās degvielas kvalitāte atbilst Latvijas standarta LVS EN 590 prasībām.” M. Ķirsis tomēr atzīst – arktiskajai dīzeļdegvielai ir mazāka eļļotspēja nekā ar biodīzeli atšķaidītajai dīzeļdegvielai.
Praktiskus piemērus iz dzīves nosauc arī daudzi saimnieki un eksperti.
“Mums ir septiņi Atlas ekskavatori ar Deutz dzinējiem un 16 Valtra traktori. Pirms trim gadiem ekskavatoru smidzinātāji bija jāremontē divas reizes gadā. Kad sākām dīzeļdegvielai vasarā liet klāt piedevu, nu jau trīs gadus tie darbojas bez remonta. Piedeva nav lēta, tomēr tās pievienošana ir izdevīgāka nekā spēkrata remonts,” teic kūdras ieguves uzņēmuma Laflora tehniskais direktors Nikolajs Lastovskis.
“Cīņa par kvalitatīvu degvielu ir cīņa ar vējdzirnavām,” teic Siguldas novada z/s Liedags saimniece Inese Bilāne. Viņa turpina: “Šis process notiek jau pārāk ilgi, un visi tehnikas pārdevēji to zina. Mēs situācijai esam piemērojušies tā, ka visu laiku vasaras sezonā degvielai lejam klāt piedevu, kas ieeļļo detaļas. Tad varam strādāt. Kad piedevu nepievienojām, bija bojājumi.”
Degvielas kvalitātes vai nepareizas izmantošanas problēmu atzīst arī lauksaimniecības tehnikas apkalpošanas firmu pārstāvji. Andris Lukševics, SIA Konekesko tehnikas servisa vadītājs, vērš uzmanību, ka jaunās degvielas izsmidzināšanas sistēmas, kuras vada elektronika, rada problēmas. “Tām ir lielāks spiediens, detaļām augstāka precizitāte. Mūsu eksperti nevar pateikt, kāpēc smidzinātāji dažkārt ir apzilējuši. Varam vien minēt – vai iemesls ir dzinēja temperatūra vai nepietiekama eļļošanās,” tā A. Lukševics.
Kamēr pārbaudes par ziemas dīzeļdegvielas ietekmi uz dzinēju nav veiktas, traktortehnikas īpašnieki cieš zaudējumus un ir spiesti papildu naudu tērēt īpašu piedevu pievienošanai.
Visu rakstu lasiet žurnāla Agro Tops jūnija numurā.
