“Desu karš” Ziemeļīrijā: Lielbritānija pieprasa ES pārskatīt tirdzniecības noteikumus 3
Inguna Mieze, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas valdība pieprasīja Eiropas Savienībai (ES) pārskatīt tirdzniecības noteikumus Ziemeļīrijai jeb tā dēvēto Ziemeļīrijas protokolu un brīdināja, ka šīs prasības neievērošanas gadījumā iedarbinās protokola 16. pantu. Tas paredz, ka ikviena no pusēm vienpusējā kārtā var novirzīties no protokola normām, ja tās rada neparedzētas negatīvas sekas.
Kas ir Ziemeļīrijas protokols?
Ziemeļīrijas protokols ir daļa no breksita vienošanās, kas tika noslēgta 2020. gadā. Ar tā palīdzību tika novērsta “cietā robeža” jeb muitas un robežkontroles posteņu izveidošana uz sauszemes robežas starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku, kas apdraudētu trauslo mieru salā. Breksita sarunās visas puses vienojās, ka 1998. gada Lielās Piektdienas miera līguma aizsardzība ir absolūta prioritāte, tāpēc tika nolemts, ka muitas robeža jāievieš starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju.
Saskaņā ar protokolu tika panākta vienošanās, ka, lai novērstu kontroli uz robežas, Ziemeļīrija paliks kā ES vienotā preču tirgus daļa un turpinās ievērot ES noteikumus attiecībā uz produktu standartiem.
Precēm, ko Ziemeļīrijā ieved no Anglijas, Skotijas vai Velsas, tiek veiktas pārbaudes Ziemeļīrijas ostās, kur tiek aizpildīti arī muitas dokumenti. Pēc tam preces šķērso sauszemes robežu un nonāk Īrijas Republikā.
“Desu karš”
ES noteikumi nosaka, ka daudzām precēm, piemēram, pienam un olām, jāveic pārbaudes, ja tās tiek ievestas no trešajām valstīm, tostarp no Apvienotās Karalistes, savukārt dažus produktus, piemēram, atdzesētu gaļu, vispār nav atļauts ievest.
Tas nozīmē, ka desu sūtīšana no Lielbritānijas uz Ziemeļīriju teorētiski nav atļauta.
Lai dotu laiku tirgotājiem piemēroties jaunajiem noteikumiem, pēc Ziemeļīrijas protokola stāšanās spēkā 2021. gada 1. janvārī preču pārbaudēm tika noteikts trīs mēnešu labvēlības periods. Tas ļāva Ziemeļīrijas lielveikaliem turpināt importēt atdzesētu gaļu, ieskaitot arī šo vissvarīgāko produktu – desas.
Šim periodam bija jābeidzas 1. aprīlī, taču Lielbritānija vienpusēji pagarināja to līdz 1. oktobrim. Eiropas Komisija to novērtēja kā Ziemeļīrijas protokola noteikumu būtisku pārkāpumu. Vēlāk gan ES piekrita labvēlības perioda pagarināšanai un “desu karā” iestājās pamiers.
Strīds par gaļas produktiem ir kļuvis par simbolu plašākai cīņai starp Briseli un Londonu par to, kā īstenot Ziemeļīrijas protokolu.
Ko vēlas Lielbritānija?
Lielbritānijas valdība pagājušajā nedēļā publicēja dokumentu, kurā apgalvo, ka pašlaik spēkā esošais protokols nedarbojas, ka tas rada reālu kaitējumu Ziemeļīrijas ekonomikai un vienkārši nav ilgtspējīgs. Briti uzskata, ka vispirms būtu jāatrod veids, kā nodrošināt pilnīgu muitas procedūru un kontroles piemērošanu tikai tām precēm, kas paredzētas ES, tātad no Lielbritānijas caur Ziemeļīriju ceļo uz Īrijas Republiku. Tad būtu jāpieņem dažādi noteikumi, ļaujot Ziemeļīrijā brīvi ieplūst precēm, kuras ražotas pēc Apvienotās Karalistes noteikumiem un kuras regulē AK iestādes.
Britu valdība arī pieprasa, lai protokola izpildes nosacījumus vērtētu starptautiskās arbitrāžas iestādes, nevis ES tiesa Luksemburgā, kuras “pašreizējie pasākumi ir bijuši ļoti neparasti un nav izrādījušies labvēlīgi radušos problēmu risināšanai”.
ES pret britu prasībām ir noskaņota kritiski un apgalvo, ka ir gatava turpināt meklēt “radošus risinājumus”, bet nepiekritīs atkārtotām sarunām.
Eiropas Komisija ir uzsākusi tiesvedību pret Apvienoto Karalisti, apgalvojot, ka tās vienpusējā rīcība, pagarinot labvēlības periodu, ir starptautisko tiesību pārkāpums. Šonedēļ tiesvedība tika apturēta, lai iegūtu laiku un apsvērtu Lielbritānijas pieprasītās izmaiņas protokolā.
Tirdzniecība turpinās
Kamēr Lielbritānija un ES strīdas, bizness abās Īrijas salas pusēs nav apstājies.
Īrijas Centrālā statistikas biroja dati liecina, ka preču eksports no Ziemeļīrijas uz Īrijas Republiku 2021. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 44% – no 519 miljoniem eiro līdz 748 miljoniem eiro. Savukārt eksports no Īrijas Republikas uz Ziemeļīriju palielinājās par 22% – no 557 miljoniem eiro līdz 682 miljoniem eiro.
Lielbritānijas breksita ministrs Lords Frosts gan uzskata, ka šis pieaugums ir problēma, jo tas liecina, ka Ziemeļīrijas uzņēmumi nevar izmantot savus izvēlētos piegādātājus Lielbritānijā.
Grūtības, par kurām lielākā daļa uzņēmumu sūdzas, ir saistītas ar sarežģītām situācijām, piemēram, ar jauktām kravām ar precēm no Lielbritānijas, kas paredzētas gan Ziemeļīrijai, gan Īrijas Republikai, ar ES muitas tarifu piemērošanu ES precēm, kuras Ziemeļīrijā ieved caur Lielbritāniju, vai ar kļūmēm un nepilnībām IT sistēmās.
