Desmitiem burvīgu ceriņu šķirņu. Kuras izvēlēties, kā kopt? 0
Ceriņi ir viena no tām nedaudzajām košumkrūmu grupām, par kuriem laiku pa laikam nācies skaidrot, ka šis augs Latvijā ir ienācējs, un saņemt pretī izbrīna pilnus skatienus: kā gan krūms, kas redzams katrā lauku sētā, var būt svešinieks? Kurzemē par pliederi dēvēts, Latgalē saukts par beseņu un besakūku, no cerīnes uz ceriņu dzimumu mainījis, parastais ceriņš ‘Syringa vulgaris’ kopā ar dažiem radagabaliem ir kļuvis par pašsaprotamu iemītnieku mūsu dārzos.
Tiesa, dažviet uz dolomīta atsegumiem upju krastos – Dolē, Ziedoņos (Bornsmindē) un Jumpravmuižā (otrpus Lielupei), Kuldīgā u. c. – pat kļuvis nepieklājīgi konkurējošs vietējai augu valstij. Līdzās rozēm, neīstajiem jasmīniem jeb filadelfiem un rododendriem ceriņi pieder tām nedaudzajām dekoratīvo krūmu kultūrām, kam jau veltītas īpašas “LA” tematiskās avīzes. Tādēļ tikai daži būtiskākie padomi un neliels ieskats nozīmīgāko sugu un šķirņu sortimentā.
Latvijas Dendrologu biedrības pieredzes apmaiņas brauciena laikā Rumānijā bija iespēja uzmest aci kādai no nedaudzajām vietām, kur vēl saglabājušās savvaļas ceriņu atradnes – tā bija gandrīz kaila un plaisām izvagota kaļķakmens klints. Vairums ceriņu tik tiešām ir saulainu, kaļķainu un labi drenētu vietu augs. Ceriņiem nebūs iebildumu arī pret auglīgu augsni, taču smagas, mālainas augsnes un augsts gruntsūdens līmenis novājina augus, tie atpaliek augšanā, veidojas vāji, izlocīti dzinumi, savukārt novājinātie augi ir uzņēmīgi pret vīti un citām slimībām.
Ceriņus nevajag kautrēties kopt! Mēdz teikt, ka, jo vairāk ceriņus lauž, jo tie bagātīgāk zied. Šajā stāstā ir daudz patiesības. Ja ceriņus regulāri apkopj uzreiz pēc noziedēšanas (vai ziedēšanas laikā neskopojas griezt zarus, lai liktu tos vāzē), krūms veidojas daudz kompaktāks un zied bagātīgi.
Ir nācies redzēt 60–70 gadus vecus un dažus desmitus gadu nekoptus parastā ceriņa stādījumus, kur krūmi sasnieguši 4–5 m augstumu. Šādos gadījumos ir ieteicama pat radikāla apgriešana, stumbrus rudenī nozāģējot 1–1,5 m augstumā. Šāda skarba rīcība izraisa snaudošo pumpuru attīstību un strauju ūdenszaru veidošanos. Pavasarī svarīgi šos ūdenszarus retināt un straujāk augošos pat īsināt. Gadās, ka smagāks zars var vienkārši nolūzt, jo stiprinājuma vieta pie zara vēl ir pārāk maza, lai noturēto pieaugošo zara masu. Kad dzinumi paaugušies, lieko stumbra gabalu noīsina, jo ūdenszari ne vienmēr aug no pašas zāģējuma vietas. Pēc šādas radikālas iejaukšanās gan var nākties pagaidīt 2–3 gadus, līdz ceriņi atsāk ziedēt.
Parastā ceriņa šķirņu ir tik daudz, ka tās klasificē gan pēc ziedu krāsas, gan ziedkopu formas, taču katram sava šķirne ir jāierauga dabā, jāpasmaržo – jāpiedzīvo. Lielākās ceriņu kolekcijas Latvijā apskatāmas Dobelē, Kalsnavā un Salaspilī.
Taču, lai dzīve neliktos pārāk vienkārša, jāatceras, ka ceriņu ziedu krāstonis ir ievērojami atkarīgs no saules intensitātes. Ceriņu un ne tikai to ziedi spilgtā saulē ātri kļūst gaišāki, tādēļ nevajadzētu brīnīties, ka rozīgais, lillīgais vai violetais tonis kādu gadu īsti neatbilst gudrās grāmatās aprakstītajam vai redzētajam.
Parasto ceriņu (Syringa Vulgaris) šķirnes iesaka tematiskā avīze “Dekoratīvie krūmi”
S. v. ‘Krasavitsa Moskvi’ – rožaini violeti ziedpumpuri, niansēti rožaini balti, pildīti ziedi. Viena no viskrāšņākajām parastā ceriņa šķirnēm.
S. v. ‘Madame Lemoine’ – sniegbalti, pildīti ziedi lielās ziedkopās.
S. v. ‘Primrose’ – lai arī īsti dzeltenas ceriņu šķirnes nav, šī tiek dēvēta par dzelteno ceriņu. Bāli dzelteni ziedi ar baltu vainaglapu apmali.
S. v. ‘Maximovicz’ – purpurvioleti ziedpumpuri, lavandu violeti, puspildīti ziedi. Īpaši izteiksmīgs kontrasts starp pumpuru un atvērušos ziedu krāsu.
S. v. ‘Hortenzija’ – gaiši violeti ziedpumpuri, gaiši rožaini violeti ziedi, kas tik tiešām nedaudz atgādina hortenziju ziedus.
S. v. ‘Sensation’ – purpursarkani ziedi ar kontrastējošu baltu apmali. Vairāk nekā 70 gadu veca, bet joprojām nepārspēta ceriņu šķirne ar izteikti divkrāsainiem ziediem.
S. v. ‘Andenken an Ludwig Späth’ – 130 gadu veca, bet mūžam jauna šķirne ar tumšiem, intensīvi purpursarkaniem, vienkāršiem ziediem.
S. v. ‘Madame Antoine Buchner’ – tumši sārti ziedpumpuri, rožaini līdz bāli sārti, pildīti ziedi. Patīkams pumpuru un jau izplaukušo ziedu krāsu toņu kontrasts.
S. v. ‘Olimpiada Kolesnikova’ – violeti purpursarkani ziedpumpuri, violeti rožaini, pildīti, it kā izspūruši, ļoti savdabīgas formas ziedi.
S. v. ‘President Poincare’ purpurkrāsas ziedpumpuri, purpurvioleti pildīti, nepārspīlēti eleganti ziedi.
S. v. ‘Ognji Donbasa’ – tumši violetsarkanīgi ziedpumpuri, purpurvioleti, pildīti ziedi. Viena no izcilākajām krievu selekcijas šķirnēm.
S. v. ‘Gaiziņkalns’ (‘Gaizins’) – purpursarkani ziedpumpuri, sarkanīgi purpura krāsas pildīti, lieli ziedi.
S. v. ‘Jaunkalsnavas Nakts’ – tumši violeti ziedpumpuri, zili violeti, vienkārši, ļoti lieli ziedi lielās piramidālās ziedkopās.
S. v. ‘Kremlevskije Kuranti’ – spilgti violeti karmīnsarkanīgi ziedpumpuri, piesātināti violeti sarkani ziedi.
S. v. ‘Znamja Lenina’ – neraugoties uz šķirnes nosaukumu, kas laika ritumā mūsu uztverē var būt guvis citādu niansi nekā kādreiz, purpursarkanie, vēlāk sarkanīgi violetie ziedi un bagātīgā ziedēšana to joprojām ierindo starp izcilākajām savas grupas šķirnēm.
S. v. ‘Cavour’ – tumši sarkanvioleti ziedi. Viena no tumšākajām šķirnēm.
S. v. ‘Charles Joly’ – purpursarkani, pildīti, lieli ziedi.
S. v. ‘Esības Prieks’ – agri ziedoša P. Upīša selekcijas šķirne. Sārti violeti ziedpumpuri, tik tiešām esības prieka pilni gaiši sārtvioleti ziedi.
S. v. ‘Esther Staley’ – violeti sarkani ziedpumpuri, mēļi sarkani, spilgti ziedi.
S. v. ‘Maija Viešņa’ (‘Maija’) – violeti sārti ziedpumpuri, intensīvi sārti ziedi.
S. v. ‘Pārsteigums’ – P. Upīša selekcijas šķirne. Viena no retajām parastā ceriņa šķirnēm ar izteikti divkrāsainiem ziediem –
vainaglapas ir gaiši violetas ar sudrabaini baltu apmali.
S. v. ‘Gaistošais Sapnis’ – P. Upīša selekcijas šķirne. Divkrāsaini ziedi, sārti violeti, svītraini ziedpumpuri, gaiši iesārti violeti ziedi ar baltu apmali.
S. v. ‘Leon Gambetta’ – violeti pumpuri, gaiši rožaini violeti, ļoti pildīti ziedi.
S. v. ‘Decaisne’ – violeti ziedpumpuri, violeti zilgani ziedi, kur violeto nereti tomēr pārtrumpo gaišzilie toņi.
S. v. ‘Hyacinthenflieder’ – gaiši violeti zilgani, vidēji lieli ziedi lielās ziedkopās. Stāva auguma krūms.
S. v. ‘Imants Ziedonis’ – P. Upīša selekcijas šķirne. Tumši violeti ziedpumpuri, violeti, lieli, vienkārši ziedi vidēji lielās, blīvās ziedkopās ar savdabīgi paciliem ziedkopu galiem.
S. v. ‘Māte Ede Upītis’ – P. Upīša selekcijas šķirne. Balti, vienkārši, lieli ziedi lielās, blīvās ziedkopās.
S. v. ‘Michel Buchner’ – zilgani violeti ziedpumpuri, gaiši zilganvioleti, pildīti ziedi.
S. v. ‘Mrs. Edvard Harding’ – tumši purpursarkani ziedpumpuri, purpursārti, pildīti ziedi.
S. v. ‘Nezhnost’ – violeti ziedpumpuri, maigi sārti, pildīti ziedi.
S. v. ‘Pērļu Zvejnieks’ – P. Upīša selekcijas šķirne. Dzeltenīgi balti ziedpumpuri, balti, vienkārši ziedi ļoti lielās un blīvās ziedkopās ar nokarenām galotnēm.
S. v. ‘Zhemchuzhina’ – sārti, lieli ziedpumpuri, violeti sārti, viegli balējoši ziedi. Līdzās parastajam ceriņam, kura šķirnes visplašākajā ziedu gammā redzam apstādījumos, nevar nepieminēt vēl virkni ievērības cienīgu sugu, hibrīdu grupu un šķirņu, kuras (izņemot vienīgi Ungārijas un mataino ceriņu) esam nepamatoti aizmirsuši. Lai arī vairumam savvaļas sugu ziedi ir nelieli, to ziedkopu forma (liektais, Amūras, Zvjaginceva ceriņš), ceriņiem neierasti zemais kompaktais augums (Meijera un sīklapu ceriņš) ir kas tāds, ar ko nevar lepoties neviena no parastā ceriņa šķirnēm.
