Desmitgades lielākais prieks – Porziņģis iekļūst NBA. Ko vēl par mums atklāj jauna aptauja? 1
Jaunākajā “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījumā iedzīvotāji tika aicināti gan novērtēt pagājušos desmit gadus, gan paust prognozes par nākamo dekādi. Par vispriecīgāko notikumu pēdējos desmit gados aptaujātie atzinuši latviešu basketbolista Kristapa Porziņģa iekļūšana Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) līgā, bet par vislielāko sarūgtinājumu – Zolitūdes traģēdiju, informē banka.
Aicināti novērtēt savu apmierinātību ar dzīvi skalā no 1 līdz 10, divi no trim Latvijas iedzīvotājiem jeb 63% aptaujāto sniedza optimistisku vērtējumu, atbildēm variējot no 6 līdz 10 ballēm. Kopumā vērtējumu vidējā vērtība ir 6,10 balles, kas, atskatoties uz pēdējiem gadiem, ir pieaugums (2016. gadā tā bija 5,94).
Kā liecina pētījums, pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotājiem lielāko prieku sagādājuši panākumi sportā – pašmāju basketbolista Kristapa Porziņģa pievienošanās NBA līgai (24%) un Māra Štromberga izcīnītais zelts Pekinas olimpiskajās spēlēs (23%).
Sporta panākumu nozīmību apraksta Agnese Rutkovska, Latvijas Bankas ekonomiste: „Latvijas iedzīvotāju mīlestība pret sportu izpaužas kaislīgi un dažādos veidos, ko labi var redzēt sociālo mediju ierakstos – gan līksmojot vai pārdzīvojot par sportistu sniegumiem, gan pašiem aktīvi sportojot. Fotogrāfijas ar maratonskrējienu balvām ir teju tikpat plaši pārstāvētas kā ainas ar tautas tērpos ģērbtiem dalībniekiem un skatītājiem Dziesmu un deju svētkos.”
Atsaucot atmiņā vislielāko sarūgtinājumu, vairums (76%) norādīja uz 2013.gada 21.novembri, kad Rīgā sagruva lielveikals “Maxima”. Citi notikumi kā demogrāfiskā situācija un dažādi notikumi finanšu nozarē minēti krietni retāk.
Izvērtējot pēdējās desmitgades nozīmīgākos sasniegumus nozarēs, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk minēja informācijas un komunikāciju pakalpojumus (31%) un tirdzniecības nozari (30%). Šo nozaru augstais vērtējums nebūt nenāk kā pārsteigums, jo informācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksports ir straujāk augošā nozare Latvijā pēckrīzes periodā, savukārt tirdzniecībā uzvaras gājienu piedzīvo e-komercija.
Nākamās biežāk minētās nozares bija būvniecība (25%) un māksla, izklaide, atpūta (18%). Jāpiemin, ka tādas nozīmīgas nozares kā izglītība, veselība, sociālā aprūpe un enerģētika minētas vien 4% gadījumu, ieņemot iedzīvotāju vērtējuma pēdējās vietas.
“Prudentia” padomes loceklis Ģirts Rungainis uzsver: “Galvenais ekonomikas dzinējspēks ir IT sektors un citas 21. gadsimta industrijas, ar kurām saistās Latvijas perspektīvas sasniegt vidējo ES ienākumu līmeni un pat to pārsniegt.” Viņš arī atzīmē, ka “visus mūs turīgākus dara pieaugošā konkurence mazumtirdzniecībā un preču iegādes iespējas interneta veikalos, kas nozīmē, ka augošie iedzīvotāju ienākumi atļauj iegādāties vēl lielākus preču apjomus”.
„Es lepojos ar savu valsti” – šādu apgalvojumu dzirdēsim no vairāk nekā puses Latvijas iedzīvotāju (55%), ja pēc desmit gadiem būsim sasnieguši Eiropas Savienības vidējo labklājības līmeni, liecina pētījuma rezultāti. Aicināti pateikt, kam jānotiek, lai pēc 10 gadiem izteiktu savu lepnumu par valsti, iedzīvotāji minēja arī stabilu ekonomikas rādītāju sasniegšanu (53%) un labāku sociālo sistēmu, uzlabotu veselības aprūpes jomu (51%). Papildus sasniegumiem un uzlabojumiem ekonomikā, demogrāfijā un sociālajos apstākļos katrs ceturtais iedzīvotājs norādīja arī uz sasniegumiem zinātnē, sportā un mākslā (24%).
„Iedzīvotāju priekšstati par to, kas viņiem liktu lepoties ar valsti pēc 10 gadiem, ir viens no interesantākajiem rezultātiem, jo zināmā mērā iezīmē sabiedrības dienaskārtību,” skaidro Arnis Kaktiņš, pētījumu centra SKDS direktors. „Jāatzīmē, ka novērotās tendences ir bijušas salīdzinoši noturīgas – arī pirms 6 gadiem (01.2012.) par galvenajiem iemesliem, lai lepotos ar valsti, tika atzīti stabili ekonomiskie rādītāji, veselības aprūpes uzlabošanās, labāka sociālā atbalsta sistēma, sasniegts ES vidējais labklājības līmenis, attīstīta lauksaimniecība.”
“Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.
