Desmit valstis noraida ES izstrādātos zaļo finanšu dokumentus un akadēmiķis Daniels Gugēns tos nosauc par orvelismu, kas satur loģiskas kļūdas un sabiedrības maldināšanu 6
Aiga Grasmane, žurnāls “Baltijas Koks”
Viens no Eiropas Savienības zaļā kursa ieviešanas instrumentiem ir ilgtspējīgas finansēšanas regulējums, kura mērķis ir pārliecināties, vai plānotās investīcijas ekonomikas attīstībai ir ilgtspējīgas vai arī tās nodara būtisku kaitējumu videi.
Ir zināms, ka turpina samazināties meža platības Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā, kur investīciju mērķis ir pārtikas ražošana un resursu ieguve, kā arī saistītās infrastruktūras attīstība.
Lai demonstrētu pārējai pasaulei pareizo piemēru, Eiropas Savienība ir apņēmusies kļūt par paraugu, sijājot investīcijas pēc to ietekmes uz vidi atbilstoši sešiem mērķiem: klimata pārmaiņu samazināšana; spēja pielāgoties klimata pārmaiņām; ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība; pāreja uz aprites ekonomiku; atkritumu apjoma samazināšana un otrreizējā atkritumu pārstrāde; piesārņojuma samazināšana un kontrole; bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Eiropas Komisija redz taksonomiju kā «Eiropas rīku ekonomikas zaļināšanai». Tas ir tāds kā barometrs vai kompass, lai novērtētu katras nozares, katra biznesa un katra produkta oglekļa neitralitātes pakāpi.
Katrā atsevišķā gadījumā būs jāuzrāda, cik procenti ir ilgtspējīgi un cik nē. Šobrīd finansiālas sankcijas netiek plānotas, taču zīmogošana gan – zaļš, kas veicina kāda no sešiem mērķiem sasniegšanu, un brūns vai sarkans, kas nodara būtisku kaitējumu videi.
Vērtējot šī tiesību akta iniciatīvu kopumā, no mūsu skatpunkta iezīmējas divi riski: pirmkārt, vēlme palielināt ES tiesību aktu ietekmi un, otrkārt, ietekme uz meža nozari, konkrēti uz resursiem, skatot tos atrauti no kopējās vērtību ķēdes. Abus riskus skaidro dokumentu tapšanas process un iesaistītais personāls, kas nudien aptver ļoti lielu ekspertu skaitu.
2018. gadā Eiropas Komisija izveidoja tehniskās ekspertīzes grupu, kas strādāja pie taksonomijas tehniskā ziņojuma, kurā skatītas ar klimatu saistītās nozares: lauksaimniecība, mežsaimniecība, ražošana, enerģētika, transports, būvniecība, ūdens apsaimniekošana utt. Vai eksperti pārstāv reālo ekonomiku? Diemžēl ne.
Galvenokārt pie dokumenta strādāja baņķieri, apdrošinātāji, pārapdrošinātāji, pārstāvji no Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankas u.c.
Otra interešu grupu komiteja tika izveidota 2020. gada oktobrī, lai aizvietotu tehnisko grupu, kuras nosaukums nu ir Ilgtspējīgas finansēšanas platforma. To veido nozares, nevalstiskās organizācijas un finanšu organizācijas, arī tajā ekspertu atlase tiek kritizēta kā subjektīva.
Šīs ekspertu komandas ir saražojušas iespaidīgu dokumentu kalnu. Taksonomijas tehniskais ziņojums ir 420 lappušu garš, divi pielikumi ir 500 lappušu gari, un, kas pārsteidz, šajos dokumentos tomēr trūkst precizitātes. 150 lappušu garie BUJ (biežāk uzdotie jautājumi) liek uzdot vairāk jautājumu, nekā var saņemt atbildes. Dokuments ir sarežģīts, un, to izlasot, skaidrību nevar gūt. Dažas nozares var priecāties, ja tajā nav minētas, citas ir izmisumā.
Kā jau tas nereti mēdz būt – mērķi ir cēli un atbalstāmi, bet piedāvātais risinājums, kas skar ražotājus, sanācis tāds, ka dalībvalstis piedāvāto redakciju ir noairējušas un EK bija spiesta atlikt plānoto apstiprināšanas termiņu vismaz uz pāris mēnešiem, lai tiktu skaidrībā ar iebildumiem.
Sabiedriskajā apspriedē likumprojekts saņēma vairāk nekā 46 tūkstošus komentāru, atsevišķas iebildumu vēstules no dažādām dalībvalstu grupām, kā arī draudus bloķēt šī likumprojekta virzību.
Viens no zināmākajiem Eiropas līmeņa ziņu portāliem EUROACTIVE, kas iedziļinās topošo ES tiesību aktu tapšanā, velta skarbus vārdus šī tiesību akta iniciatīvai.
«Šim procesam ir visas neizdevušās pārvaldības pazīmes: necaurredzams process, neprecizitāte, subjektivitāte, turklāt ar pātagas motivāciju un bez šāda regulējuma ietekmes izvērtējuma,» raksta akadēmiķis un politikas pētnieks Daniels Gugēns, nekautrējoties to nosaukt par orvelismu, kas satur loģiskas kļūdas un sabiedrības maldināšanas elementus.
Daniels Gugēns paskaidro, ka EK ar taksonomijas tiesību aktu kļūst par lielvaru, kas regulē vitāli svarīgu nozaru pastāvēšanu.
Eiropas biznesa organizāciju pārstāvju ziņojums, lai arī nodots diplomātiskā manierē, tomēr ir ļoti skaidrs – ir jāstrādā pie esošo standartu saskaņošanas, nevis jārada jauni. Komisijai tiek pārmests, ka likumprojekts neņem vērā tehnoloģiju attīstību, tas paredz jaunu birokrātijas kārtu un piedāvātajiem mehānismiem ir sodīšanas raksturs.
Eiropas dienvidaustrumu valstu bloks draudēja bloķēt balsojumu, ja dabasgāze netiks kvalificēta kā pārejas izejviela ceļā uz no fosilām izejvielām brīvu ekonomiku. Karstās diskusijās tika panākta vienošanās katrai valstij tiesības noteikt enerģijas izejvielu sadalījumu ceļā uz klimata neitralitāti.
Arī 10 ES dalībvalstu par mežsaimniecību atbildīgās ministrijas, t.sk. Latvijas, nosūtīja vēstuli atbildīgajam komisāram, paužot nopietnas bažas par to, ka tiesību akta projektā termins ilgtspējīga meža apsaimniekošana, par ko valstis jau sen ir vienojušās starpvalstu procesā un kas paredz sabalansēt trīs ilgtspējas dimensijas (vides, ekonomiskās, sociālo), t.sk. ietver klimata aspektus, vispār nav iekļauts ar mežsaimniecību saistīto aktivitāšu sarakstā.
Tiek runāts par uzlabotu meža apsaimniekošanu, lai praktizētu darbības, kas samazina klimata ietekmi, taču tādējādi tiek ignorētas pārējās meža funkcijas. Tādējādi ir maldīgi šo praksi saukt par uzlabotu.
Vēstulē pausts, ka Līgums par ES darbību paredz, ka EK deleģētie tiesību akti var papildināt vai mainīt nebūtiskas ES tiesību aktu daļas. Savukārt piedāvātais likums regulēs izšķirošas nozīmes jautājumus un būtiski ietekmēs zemes izmantošanas nozares.
Vēstulē uzsvērts, ka piedāvātā redakcija iekļauj nopietnus riskus, lai meža nozare neatbilstu piedāvātajiem ilgtspējas kritērijiem, izslēdzot nozari ar izšķirošu ietekmi uz ES klimata, enerģētikas, bioloģiskās daudzveidības un sociālo mērķu sasniegšanu.
Eiropas Meža īpašnieku konfederācija (CEPF) paudusi bažas, ka Eiropas Komisija strādā ar pārāk lielām ambīcijām pārāk īsā laikā, lai sagatavotu kvalitatīvus tiesību aktu priekšlikumus. Deleģētais akts piedāvā ārkārtīgi detalizēta meža apsaimniekošanas plāna iesniegšanu un auditēšanu, kas nav pieņemami, jo meža apsaimniekošanas plānošanas izvēles ir meža īpašnieka lēmumi.
Turklāt šāda plānošana tiek regulēta dažādos veidos nacionālā līmenī, un to nevar prasīt vienādot ES līmenī. Šis deleģētais akts, šķiet, nonivelē meža īpašniekus līdz atskaitīšanās vienībām, kas kalpo finanšu sektoram. CEPF nav redzējusi ietekmes novērtējumu par šo likumprojektu no nozares skatpunkta.
Kopš ir publicēts Ilgtspējīgas finansēšanas rīcības plāns, CEPF vairākkārt ir jautājusi, kā tieši un konkrēti tas palīdzēs meža īpašniekiem dot ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā. Diemžēl uz šo jautājumu atbildes nav saņemtas. Nav arī skaidrs, kas ziņos par sarežģīto kritēriju izpildi. Šis ir vājš likumprojekta punkts – piedāvātās rīcības nešķiet pārdomātas, lai tās varētu īstenot.
Somija un Zviedrija jau sen investē tehnoloģijās atjaunojamo resursu ķīmiskai pārstrādei. Ziemeļvalstu mežsaimniecības ražošanas sistēmas rada lielu pozitīvu ietekmi uz vidi, un tām vajadzētu būt atvērtām videi draudzīgām investīcijām to pašreizējā formā.
Patlaban EK pārstrādā likumprojektu, kas dalībvalstīm būs vai nu jāpieņem, kā ir, vai jānoraida. Ja tas tiks apstiprināts, tad vēl ir jāgūst atbalsts parlamentā, kur jau kopš rudens veidojas opozīcija šai iniciatīvai, kas ir tuvu slieksnim, lai to virzītu vai noraidītu.
