Politika pie vakariņu galda 3
Tā runājot, G. Landsberģis nešaubīgi apliecina, ka turpina sava vectēva, Lietuvas neatkarības līdera un vēlāk arī Eiropas Parlamenta deputāta Vītauta Landsberģa politisko domu un līniju. Gabriels arī neslēpj, ka politika viņa mājās allaž bijusi klātesoša un ka no tās nav varējuši izbēgt pat pie vakariņu galda.
“Nenoliedzami, esmu audzis politiķa ģimenē, un tas uz mani ir atstājis lielu ietekmi. Turklāt mans tēvs ir ne tikai rakstnieks, bet arī sabiedriski aktīvs cilvēks un bieži publiski runā par valstij svarīgiem jautājumiem. Augdams tādos apstākļos, tu, protams, esi visu šo procesu – gan būtisko lēmumu, gan cilvēku vidū, kuri nemitīgi par to runā. Ir tāds teiciens par to, kādēļ paaudzes manto vienu un to pašu karjeras līniju, proti – ja gribi būt izcils kādā jomā, tev jāpavada desmit tūkstoši stundu vai nu studējot, vai strādājot, lai to noslīpētu. Ja tu esi piedzimis politiķu ģimenē, tad šīs desmit tūkstoš stundas sākas ļoti agrā vecumā, jo gribot negribot tu automātiski kļūsti par politiķi. No otras puses, vienpadsmit gadus esmu bijis arī diplomāts, strādāju Lietuvas Ārlietu ministrijā, biju nosūtīts uz ārzemēm, strādāju Ministru prezidenta un Valsts prezidenta komandā un nekad nebiju tālu no aktīvās politikas, tāpēc mans lēmums startēt vēlēšanās bija loģisks.” Gabriels stāsta, ka par spīti slavenajam uzvārdam, viņa vecums acīmredzot nav bijis šķērslis, jo Lietuvas sabiedrība, balsojot Eiropas Parlamenta vēlēšanās maijā, ir bijusi gatava dot zaļo gaismu gados jauniem politiķiem. Vēlēšanās viņš startēja partijas “Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti” rindās, kas Eiropas Parlamentā ir lielākās politiskās grupas Eiropas Tautas partijas paspārnē. Parlamentā Gabriels darbojas Starptautiskās tirdzniecības komitejā, Drošības un aizsardzības apakškomitejā, Ārlietu komitejā un delegācijā attiecībām ar ASV, kā arī ir priekšsēdētāja vietnieks delegācijā Eiropas Savienības attiecībām ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Uzbekistānu, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Mongoliju.
